Kristīne Iļjina dzimusi un augusi Madonā, bet šobrīd ikdienas gaitas viņu aizvedušas uz Rēzekni, kur, turpinot mācības vidusskolā, tiek apgūts vides dizains.
– Esmu no Madonas. Mācījos Madonas pilsētas 2. vidusskolā, tagadējā Madonas pilsētas vidusskolā. Šobrīd mācos Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā. Izvēlējos šo skolu, jo, manuprāt, tai ir lielākas perspektīvas realizēt jauno mākslinieku idejas. Uzskatu, ka, gūstot izglītību dizaina izglītības programmās, jaunieši spēj radīt ideju, izstrādāt projektu un to radoši realizēt. Visvairāk mani piesaista tēlniecība, tāpēc skolā apgūstu vides dizainu. Pēc absolvēšanas būšu tēlniecības objektu dizaina speciāliste.
Mācību laikā tiek apgūtas prasmes realizēt mākslinieciskās idejas tēlniecībā. Apgūstu arī vides, tēlniecības objektu un maketu izgatavošanu. Pie iegūstamajām prasmēm var pieskaitīt arī interjera dizaina objektu projektēšanu un izgatavošanu. Manuprāt, šī skola ir lieliska vieta, kur audzēkņiem tiek iemācīts domāt plašāk un redzēt vairāk.
Protams, mākslai un radošumam ir jābūt kā dzīvesveidam un sirdslietai, – uzskata Kristīne Iļjina.
Ar mākslu uz „tu" Kristīne ir jau ļoti sen. Kā viņa pati saka, kopš vien sevi atceras, vienmēr ir zīmējusi. Arī portretu zīmēšana aizsākās gluži nejauši, bet tas notika jau pēc Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas beigšanas.
Turpina Kristīne: – Mana aizraušanās ar portretiem sākās, palīdzot draugiem pildīt mājasdarbus. Tad radās doma aizsākt šo interesanto nodarbi. Ne mirkli to arī nenožēloju. Zīmēšana ir aizraujošs process. Tad es varu sakārtot domas, arī sevi pilnveidot, mācīties jaunas lietas. Laika gaitā ar saviem darbiem priecēju ne tikai sevi, bet arī draugus un paziņas. Ne vienmēr mani darbi ir portreti, gadās arī tā, ka kāds grib ainavu vai kaut ko no abstraktās mākslas. Pirms katra darba nepieciešama sagatavošanās, jo galvā vispirms ir jāapstrādā idejas, jāizdomā pat vissīkākā nianse. Liela nozīme ir krāsu izvēlei. Pirms ir tapis taustāms darbs, tas vispirms ir jārada domās. Nekad neesmu domājusi, vai ir grūti zīmēt. Viss ir atkarīgs no radošuma un fantāzijas lidojuma. Ja kāds grib, lai es kaut ko uzzīmēju, bet ideja ir parasta, pasteļtoņu melnbalta, tad darbs ir neinteresants un man būs grūtāk to paveikt, jo īsti nebūs vēlēšanās. Bet es vienmēr darbu pabeidzu, neatstāju iesāktu. Savukārt, ja ideja būs aizraujoša, tad, protams, viss notiks ātrāk, ar lielāku degsmi par galarezultātu.
Esmu gandarīta, ka manus darbus pamana un novērtē. Ir bijuši gadījumi, kad man arī sveši cilvēki jautā, vai nevaru izpildīt kādu viņu vēlmi saistībā ar portretiem. Šādas situācijas arī ļoti priecē, jo saproti un apzinies, ka tas, ko tu dari, nav tikai sev, ka ir cilvēki, kas pamana. Protams, ikvienam ir svarīgi saņemt komplimentus par padarīto darbu.
Nevaru arī pateikt, ko man labāk pašai patīk zīmēt, jo viss ir atkarīgs no tābrīža emocijām, domu lidojuma un noskaņojuma. Man nav noteikts arī portretu izmērs. Esmu zīmējusi gan lielus darbus, piemēram, A2 izmēra, gan pavisam mazus.
Starp ikdienas steigu, mācībām vidusskolā Kristīne Iļjina joprojām atrod laiku ne tikai zīmēšanai, bet arī citām radošām nodarbēm.
– Skola šobrīd paņem lielāko daļu mana laika, jo ir daudz dažādu mājasdarbu, uzdevumu. Katrā brīvākā brīdī cenšos atpūsties. Ja ir vairāk laika, veltu to sevis pilnveidošanai un attīstīšanai. Ar lielu prieku apmeklēju dažādus kultūras pasākumus. Nav tā, ka mani interesē tikai māksla, interešu loks ir plašs, cenšos sevi attīstīt dažādās jomās. Uzskatu, ka jebkuras zināšanas ir svarīgas un dzīvē noteikti noderēs. Mani vaļasprieki pārsvarā ir sports, aizraujos arī ar fotografēšanu. Taču dienās, kad iedvesma stāv augstāk par visu apkārt esošo, man noteikti vajag pazīmēt vai pat uzrakstīt pāris dzejas rindu. Šķiet, ka māksla ir lielisks enerģijas avots, tāpat, darbojoties radoši, ir iespējams sevi nomierināt, atslābināties. Zīmēšana darbojas arī kā meditācija. Māksla ir tā lieta, kuru vērojot, baudot katram ir savs skatījums uz to. Ikviens gūst ko pozitīvu, atmiņā paliekošu. Gribas ticēt, ka arī mani portreti vai citi darbi netiek nolikti un aizmirsti. Katrs darbs ir individuāls. Tie neatkārtojas. Tāpat māksla ir tas lauciņš, kas nekad neapstājas, jo allaž ir kur kāpt, gūt jaunu un nebijušu pieredzi, atsvaidzināt zināšanas. Laikam visvairāk patīk tas, ka vienmēr ir iespēja attīstīt savu radošo darbību. Šobrīd esmu pārliecināta, ka mākslai vienmēr manā dzīvē būs īpaša vieta. Jo plašāk es skatīšos, jo vairāk sevi pilnveidošu, – uzskata Kristīne Iļjina.
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā madonietei Kristīnei rit pirmais gads, bet tiek domāts arī par nākotnes plāniem un iecerēm. Par to gan Kristīne ir lakoniska:
– Šobrīd ir pāragri runāt, kas būs pēc skolas absolvēšanas. Nenoliegšu, ka par to ir jādomā un tas tiek darīts, bet skaļi par to runāt vēl nevēlos. Zinu, ka nākotni vēlos saistīt ar tēlniecību un fotografēšanu.
05.10.2018.