Arī Biržu skolu attīstības gaitā risinājās dažādas nesaskaņas starp direktrisi Uttendorfu un Izglītības biedrību. Biedrība vēlējās atbrīvoties no direktrises, tas arī izdevās ar mācītāja Šauruma un vecāku atbalstu. Tika izsaukta jauna priekšniece Bērziņa no Dubultu ģimnāzijas. Skolas dzīve ritēja pēc Izglītības biedrības ieskatiem. Klīda baumas par revolucionārām izmaiņām mācību programmā.
Bet vecie skolotāji Jānis Stūrītis un Zelma Bebre atceras, ka nekādas radikālas pārmaiņas skolas dzīvē neienesa ne Februāra revolūcija Krievijā, ne tai sekojošais pirmsrevolūcijas periods. Izmaiņas ienesa Pirmā pasaules kara notikumi. Pēc „Madonas 1. vidusskolas vēstures" datiem, skolā izcēlās panika, kad 1917. gadā vācieši nometa bumbu starp dzelzceļu un Avotu ielu (toreiz to sauca par „cūku ielu"). Tika izrauta prāva bedre, kas vēl ilgi par sevi atgādināja vietējiem iedzīvotājiem. Apkārtējām mājām izbira logu stikli. Skolās ievietoja ievainotos. Skolēni tika pārcelti uz Lazdonas pili un Praulienas luterticīgo draudzes skolu. Kara laikā gan skolēnu skaits bija neliels.
Lazdonas pils telpas bija tik šauras, ka visas klases tanī iekārtot nevarēja, tāpēc divas vecākās klases mācījās Praulienā draudzes skolā. Skolotājiem vajadzēja skraidīt no Lazdonas uz Praulienu un otrādi. Telpas mācībām bija šauras, bez klases mēbelēm. Nebija nekādu mācību līdzekļu. Vakarā un naktī nebija apgaismojuma, vēl vēlā rudenī nebija malkas kurināšanai. Skolotāji Jānis Stūrītis un Antonijs Puķudruva mitinājās Lazdonas pils vannasistabā. Tur bija 2 saliekamās gultiņas, galdiņš un soli.
Skolotājs Antonijs Puķudruva, mārkalnietis no Alūksnes, beidzis Baltijas skolotāju semināru, studējis Latvijas Universitātē. Rakstnieks. Mācīja krievu valodu. Vēlāk ko-
mercinstitūta lektors.
Skolotājs Jānis Stūrītis, bērzaunietis. Beidzis Baltijas skolotāju semināru. Mācīja mūzikas teoriju, vadīja korus no 1917. līdz 1919. gadam. Ir mācību grāmatu autors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. (M.Ģ.)
Kaut arī Latvijas valsts bija proklamēta, tomēr vara gāja no vienām rokām citās. („Madonas ģimnāzija", Toronto 1990. 71. lpp.) Decembrī Biržos saimniekoja lielinieki. Tie no Pļaviņām atsūtīja kara tribunālu. Sākās aresti, nošaušana, arestēja proreālskolas pārzini Ludvigu Sēju, vēlāk gan atbrīvoja. Kopā ar savu sievu Hertu viņš devās prom no Biržiem. No amata atcēla meiteņu skolas pārzini Bērziņu, tās vietā iecēla botānikas skolotāju Ernu Romāni. (V. Jēgers, M. Goliāse.)
Skolās sākās nekārtības. Tika dibinātas komitejas, kurām bija tiesības lemt par skolas dzīvi, taču kārtības nebija, komitejas rīcība bija nepārdomāta, pārspīlēta, kas traucēja skolas normālu darbību.
1918. gada februārī lielinieku armija atkāpās Gulbenes virzienā, saspridzinot lielgabalus, iznīcinot munīcijas un spridzekļu noliktavu. Cieta apkārtējo māju un skolas logi, māju iedzīve Rīgas ielā. (M. 1. vsk.) Lielinieki atkāpjoties izdemolēja un izlaupīja veikaliņus, aptieku. (M. Goliāse.)
Vietā nāca vācu vara, kas realizēja savu politiku. Skolās vācu valodai atvēlēja sešas stundas, bet latviešu valodai – divas stundas nedēļā. Skolotājiem tika sarīkoti obligātie vācu valodas kursi.
Iesācēji mācījās pirmajā grupā, pratēji – trešajā, pārējie – otrajā grupā. Vācu valodas kursu noslēgumā tika sarīkots kursantu koncerts, kura atklāšanā mācītājs Šaurums teica: „Mēs tāles sniegsim, kur saule aust!"
Vasarā skolēni ar vilcienu aizbrauca ekskursijā uz Koknesi, izstaigāja Daugavas ieleju no Pērses līdz Staburagam, kas veidojies no kaļķaina ūdens pilieniem, apskatīja Vīgantes muižas drupas, pēc kurām varēja spriest, ka šī ēka ir bijusi bāli rozā krāsā. Pie muižas padzērās garšīgo Liepavota ūdeni, tad kājām devās uz Pļaviņām, lai ar vilcienu atgrieztos mājās. (M. Goliāse.)
1918./19. m. g. liela uzmanība tika pievērsta skolēnu spēju un talantu attīstībai – teātra spēlēšanai, kora, solo, trio dziedāšanai, klavierspēlei. Skolotājs Arvēds Daugulis – pianists, vēlākais Latvijas Konservatorijas profesors, centās ievadīt skolēnus grūtajā klavierspēlē.
(Turpinājums sekos)
Autore: DAILA SEMBERGA