Informatīvajā materiālā, ko izdevis „Lauku ceļotājs", minēti dažādi fakti par to, kā esam ceļojuši Latvijas teritorijā „100+gados".
Daži no tiem ir saistīti ar Gaiziņkalnu un 1935. gadā uzsākto akciju „Apceļo dzimto zemi". Šobrīd tāda paša nosaukuma Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ceļojošā izstāde aplūkojama Bērzaunes pagastā, viesu mājā „GaiziņStars", kas darbojas kopš 2000. gada.
1930. gados strauji attīstījās Latvijas apceļošana, ko īpaši propagandēja un atbalstīja kopš 1935. gada, sākoties akcijai „Apceļo dzimto zemi". Līdz ar to bija būtiski palielināt tūristu apmešanās vietu skaitu. Tā kā viens no populārākajiem tūristu galamērķiem bija Gaiziņš, tā tuvākā un tālākā apkārtnē bija salīdzinoši vairāk iespēju nakšņot gan vasaras laikā, gan slēpošanas cienītājiem tūristu mītnēs toreizējos Vestienas, Viesienas, Grostonas pagastos. Tūristiem naktsmītnes piedāvāja arī tagadējā „GaiziņStara" ēkā – toreizējā Gaiziņkalna pamatskolā. Pirms tam to sauca par Smilteņu skolu, un šis nosaukums saglabājies viesu mājas adresē.
Pēc akcijas „Apceļo dzimto zemi" uzsākšanas sāka publicēt ceļvežus, maršrutus, kā arī dažādus norādījumus visiem, kas uzņēma tūristus vienkāršās tūristu mītnēs laukos vai viesnīcās. Tika noteikts, kādam jābūt istabas iekārtojumam, lai nebūtu čīkstoša gulta un lai tur, kur matraci aizvieto salmu maiss, tas būtu kārtīgi piebāzts un labi uzčubināts. Lai gan tūristiem ieteica neprasīt, lai visur būtu tā, kā mājās, un apmierināties ar lauku dzīvi (circeņi, mušas, prusaki, blusas), tomēr tūristu mītņu saimniekiem norādījumos galvenais uzsvars bija uz tīrību, kas aktuāli visos laikos. Tūristu mītņu saimniekiem bija jāzina, ka pilsētnieki ļoti bailīgi no pelēm, tāpēc kaķim vien cīņu ar šiem kaitēkļiem neieteica uzticēt.
Tai pašā laikā publicēja arī norādījumus tūristiem – gan vasarā ceļojošiem, gan tiem, kas mīl baudīt aktīvu atpūtu uz slēpēm. Daudzi no tiem nav zaudējuši savu aktualitāti arī šodien: „Piedalies tikai tādos izbraukumos un gājienos, kuriem droši varēsi līdzi turēt, neapgrūtinot ar sevi vai savām klizmām biedrus! Uzvedies apmešanās vietās tā, kā tu vēlētos, lai pie tevis uzvedas ielūgti ciemiņi. Daba tev sniedz jaukus brīžus, dod jaunu enerģiju un dzīves prieku, tādēļ sargā dabas bagātības, ziedošas pļavas, kokus un krūmus! Nekur mežā uguni! Sargā cita īpašumu! Sargā senatnes pieminekļus, sabiedriskus ierīkojumus, soliņus, skatu torņus, ceļu uzrakstus un maršruta zīmes! Papīri, pudeles, konservu bundžas un olu čaulas negrezno apkārtni, tādēļ neizmētā tos!" Varam uzzināt par piemērota apģērba izvēli, mugursomas saturu, īpašus likumus slēpotājiem un citu noderīgu informāciju tā laika ceļotājiem.
Izstāde par tūrismu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados piedāvā iepazīt ne vien dažādus ieteikumus tūristiem un viesu māju saimniekiem, bet arī atskatīties, kādu Madonu, tās tuvāku un tālāku apkārtni redzēja ceļotāji, ko apmeklēja un kā ceļoja, kāds izskatījās Gaiziņš. Kā saka „GaiziņStara" saimniece Larisa Freija, apmeklētāji interesējas par tūrismu senāk, par Gaiziņkalnu, tā saistību ar Strūves ģeodēzisko loku un torņu vēsturi. To, ka Gaiziņš ir interesējis ceļotājus jau vairāk kā pirms simt gadiem, liecina vēl viens fakts no „Lauku ceļotāja" izdotā materiāla: „1900. gadā Gaiziņkalna zemes īpašnieks iesniedz sūdzību, ka „zaļumos gājēji" rada materiālus zaudējumus." Savukārt Madonas muzejā vienā no senākajām fotogrāfijām par tūristiem Gaiziņa apkaimē redzama kāda grupa, kas pagājušā gadsimta divdesmitajos gados atpūšas pa ceļam uz kalnu.
25.09.2018.