1946. gada 10. februārī Padomju Savienībā notika PSRS Augstākās padomes pirmās pēckara vēlēšanas. Par vēlēšanām tās var saukt nosacīti, jo nekādas izvēles nebija – viens kandidātu saraksts, par kuru balsis nodotas gandrīz simtprocentīgi.
Kādreizējais madonietis Ojārs Kalniņš (1930-2005) pēc Mālpils tehnikuma beigšanas strādāja meliorācijā Lubānā. Mūža beigās viņš aprakstīja pusaudža gados piedzīvoto, tostarp arī vēlēšanu laiku.
Madonas pilsētā balsošanai izveidoja trīs vēlēšanu iecirkņus – kultūras namā (iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vidusskolas skolotājs Arturs Treicis), vidusskolā (priekšsēdētājs apriņķa arhīva vadītājs Jānis Berlauks) un slimnīcā (priekšsēdētāja medicīnas māsa Velta Riekstiņa). Pirmajā iecirknī iekļāva madoniešus, kas dzīvoja uz ziemeļaustrumiem no dzelzceļa līnijas un Raiņa ielas, pārējie piedalīti otrajam iecirknim, vēl trešie tie, kas veseļojās slimnīcā. Pagastos atkarībā no lieluma bija no viena līdz četriem balsošanas iecirkņiem. Madonieši PSRS Augstākajā padomē „vēlēja" divus vīrus – kompartijas darbinieku Pēteri Plēsumu (1895-1968) Savienības padomē un sarkanarmijas ģenerāli Datlavu Brantkalnu (1896-1978) Tautību padomē. Pirmsvēlēšanu sapulcēs arī Madonā, tāpat kā citur par pirmo kandidātu tika nosaukts Staļins. Viņam izrādīja formālu godu.
Ojārs Kalniņš ar māsu un vecākiem dzīvoja ģimenes mājā Ausekļa ielā. Tēvs savulaik no Smiltenes puses atnācis uz Madonu strādāt apriņķa nodokļu inspekcijā, pēc kara bija finanšu inspekcijas darbinieks. Mamma dzimusi Praulienas „Cepliniekos", tolaik strādāja patērētāju biedrībā. Ojārs mācījās vidusskolas 7. klasē, tāpat arī radinieks no mammas puses Oto Ozoliņš, kas pilsētā mitinājās pie Kalniņiem. Divas mājas tālāk dzīvoja gadu vecākais Ojāra draugs meirānietis Ints Kumsārs no 8. klases. Puiši jau iepriekšējā gadā apkārtnes mežos bija ievākuši karavīru pamestus šaujamos un patronas, slēpa gan tos ārpus mājām.
Inta Kumsāra vecāku saimniecība „Brūklenāji" atradās pie Stalidzānu-Gaigaliešu ceļa, turienes mežos, palaikam arī kaimiņu sētās, uzturējās mežabrāļi, ar kuriem Ints saistījās. Palaikam viņš no tiem saņēma kādas nelegāli ar rakstāmmašīnu pavairotas lapiņas, ar kurām arī draugus iepazīstināja. Vienas tādas atvestas janvāra beigās, bija tur arī mežabrāļu aicinājums nepiedalīties vēlēšanās un to organizēšanā. Zēni kādas rādījuši skolasbiedriem, pa pastu aizsūtīja arī 7. klases audzinātājam Arturam Treicim un vidusskolas direktoram Jānim Stabulniekam, kurš piedalījās apriņķa vēlēšanu komisijā.
Marta sākumā apcietināts Ints Kumsārs, līdz viņam drošībnieki laikam nonākuši pēc iepriekš vairāku arestētu Lubānas apkārtnes partizānu ilgstošas iztaujāšanas. Nelegālās lapiņas Ojāra Kalniņa istabā redzējusi kaimiņu meitene un par tām pastāstījusi skolā, tad nu ziņas aizgāja tālāk. 9. aprīlī apcietinātāji ieradās Kalniņu mājā, pēc pamatīgas kratīšanas atrastas gan lapiņas, gan mežabrāļu sagatavotais žurnāls „Tēvijas Sargs". Līdzi aizveda Ojāru Kalniņu un Oto Ozoliņu. Garajās pratināšanās Kumsārs un Ozoliņš pieminējuši arī noslēptos ieročus, Ojārs Kalniņš gan šaujamā glabāšanu noliedzis. Puiši sākumā iztaujāti Madonā, vēlāk no šejienes cietuma pārvesti uz Rīgu. Pavasarī uz laiku arestēja vēl piecus skolasbiedrus, taču tie pēc laika atbrīvoti. Trijotni tiesāja 1947. gada janvārī, apvainojums pretpadomju aģitācijā (lapiņas pret vēlēšanām), diviem arī ieroču glabāšana. Spriedums – Intam Kumsāram 8 gadi ieslodzījumā, viņš mira 1949. gada 21. septembrī Sverdlovskas apgabalā, O. Ozoliņam – 6 gadi un O. Kalniņam – 5 gadi.
Ojārs tos pavadīja nometnēs Arhangeļskas tuvumā, sākumā strādāja čugunlietuvē, pēc tam celtniecībā. Jaunieti atbrīvoja precīzi 5 gadus pēc apcietināšanas dienas, viņš atgriezās Madonā, strādāja elektriķu uzņēmumā un beidza vakara vidusskolu. Studijām augstskolā traucēja iepriekšējā sodīšana par pretpadomju darbību, tāpēc Ojārs Kalniņš izvēlējās mācīties Mālpilī.
25.09.2018.