Kalendārs vēsta, ka šosvētdien, 23. septembrī, iestājas astronomiskais rudens, bet siltās un saulainās dienas šīs nedēļas viducī ir dienvidu vasaras dāvana mums, kam parasti vairāk ir drūmo un pelēko dienu dabā. Vasarai aizejot, kas bija tik saulaina un arī gara, esam pietiekami sasmēlušies saules vitamīnu, un liekas, ka arī mazāk jūt depresīvu noskaņojumu un īgnumu cilvēkos. Vēl krāšņi zied vasaras puķes, vien tajās vējš sapūš rūsganās koku lapas – rudens sveicienu.
Sausums turpinās, un daudzviet tie, kam ūdens ir akās, izjūt tā trūkumu. Zemkopības ministrija (ZM) aplēsusi, ka sausums lauksaimniekiem šosezon nodarījis aptuveni 350 miljonus eiro lielus zaudējumus, un vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu tos kompensēt. Aprēķināt jau var, tikai miljoni tā arī var palikt vien uz papīra vai prātā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka visu prasīto summu EK nepiešķirs. Šobrīd kompensācijas prasa arī daudzas citas valstis, kas cietušas no sausuma. Kā vēsta meteorologi, kopš pavasara lielā Latvijas daļā turpinās sen nepiedzīvots sausums. Šogad tā dēļ daudzviet ūdenskrātuvēs ir krities ūdens līmenis, kas atsaucas arī uz elektrības ražošanu. Tāpēc elektrības cena biržā palielinās, un tiem, kam ir norēķini pēc biržas cenām (Electrum dinamiskais), šogad jāmaksā par elektrību vairāk nekā tiem, kuri izvēlējušies fiksēto maksājumu.
Pēc ZM aprēķinātā, lopkopībā zālāju ražība mazinājusies par 54%, un fermu saimniekiem nākas tērēt naudu barības sagādei, saskaitīti 100 miljoni eiro zaudējumu. Viena barības rulona cena "uzlēkusi" līdz pat 15 eiro. Augkopībā neiegūtie ieņēmumi varētu sasniegt aptuveni 160 miljonus eiro, tajā skaitā 28 miljonu eiro zaudējumi nodarīti augļkopībai. Rudzu cena vispār ir "uzlēkusi debesīs", jo šogad tikai retajam saimniekam auga ziemas rudzi. Vēl 92 miljoni eiro aplēsti kā ugunsgrēku radītie zaudējumi mežsaimniecībā. Arī sēņu ir maz. Pēc SIA "Pharmeko Lettland" gaileņu iepirkuma daudzuma var spriest, ka tas ir desmit reižu mazāks nekā pagājušajā slapjajā vasarā, un iepirktas vien 6 tonnas, kaut cena ir pietiekami augsta.
Arī Saeimas vēlēšanu tuvums liek sevi manīt, jo pastkastītes pildās ar bukletiem, informatīvajiem izdevumiem un lapām ar partiju sarakstiem. Kurš izlasa, kurš ne, bet makulatūras krājumi, cerams, papildināsies. Kaut gan, iznesot atkritumus, vēl vakar redzēju kaudzi priekšvēlēšanu izdales materiālu atkritumu konteinerā (būtu labāk otrreizējai pārstrādei nonākuši). Nekas, tāpēc jau audzē un cērt kokus, lai ražotu papīru, kas pacieš visu.
21.09.2018.