Klāt 17. septembris – 24 dienas pēc manas grāmatas "Purva burvība" atvēršanas svētkiem.
Joprojām manās istabās smaržo dāvātie ziedi. Smaržo un atgādina, cik man mīļi cilvēki tos ir dāvinājuši. Rožu gan vairs nav, bet to izžāvētās vainaglapiņas, sabērtas skaistā spilventiņā, čab un burvīgi smaržo…
Vēl īsti neesmu atjēgusies no tikšanās prieka, jo tālruņa zvani atskan no daudzām Latvijas pusēm. Pat tāds: "Kādēļ nepaziņoji, ka tev ir grāmata? Man atsūtīja izgriezumu no "Stara" par tikšanās svētkiem. Visu nakti negulēju. Gribu dabūt grāmatu!"
Mīļie cilvēki, bet man vairāk grāmatu nav. Visas ir aizgājušas "tautiņās".
Un kas nu es par rakstnieci? Tikai apkopoju faktus un notikumus. Izteicu savas domas…
Liels, liels paldies maniem mīļajiem ciemiņiem! Par labajiem vārdiem, sirsnību, ziediem, dāvanām. Pie atmiņu ugunskura varēšu sildīties vēl ilgi, ilgi…
Mīļš paldies "Stara" galvenajai redaktorei Baibai Miglonei par skaisto rakstu 7. septembra avīzē. Viņa man vienmēr deva spēku, iedrošināja rakstīt. Paldies maniem sponsoriem, pasākuma organizatorei un vadītājai Annai, restorāna un banketu zāles meitenēm, fotogrāfam Dāvim Veckalniņam un visiem, visiem maniem draugiem, radiem, kolēģiem, skolēniem, kaimiņiem.
Jūs visus cienot un mīlot –
LIDIJA RADIŅA
21.09.2018.