Burgera – ceptas maltās gaļas kotletes pārgrieztā bulciņā – vēsture nav „Fast Food" un pat nav amerikāņu virtuves attīstības vēsture, tā ir amerikāņu tikumu un centienu vēsture. Burgeru uz Ameriku XIX gs. atveda vācu imigranti no Hamburgas.
Sākumā tas saucās „Hamburgas steiks" un nemaz nelīdzinājās visiem pazīstamajam šodienas ēdienam – bieza plāksne no sālītas liellopu maltās gaļas ar sīpoliem un sausiņiem. Ēdienā galvenais skaitījās sātīgums, nevis garša. Amerika to ātri pieņēma savām vajadzībām. No tā dzima hamburgers, ko pasaule pazīst kā dinamiskās Amerikas „seju" – bulciņa, kotlete, salātu lapiņa, mērce, to var ērti ēst pat ejot, arī citi burgera paveidi – čīzburgers, fišburgers u. c., kas nosaukumus ieguva no galvenās pildījuma komponentes. Hamburgera, kādu pazīstam šodien, radīšanu piedēvē vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi. Viens no viņiem – Čarlijs Namins – 1885. gadā tirgojies Seimuras gadatirgū ar frikadelītēm un it kā izdomājis tās saplacināt un ielikt starp maizes šķēlēm; tirgus apmeklētājiem ēdiens iegaršojies – to varēja ātri apēst un nebija jānotraipa rokas. Tajā pašā gadā Čarlzs un Frenks Menčesi Ņujorkas štata pilsētiņas Hamburgas gadatirgū tirgoja bulciņās ieliktus cīsiņus; kad tie izbeidzās, apsviedīgie tirgotāji tos nomainīja ar kotletēm. Pēc vēl vienas versijas „uzkostuves" uz riteņiem saimnieks Lui Lassens 1890. gadā pagatavojis hamburgeru – starp maizes gabaliem ieliktu kotleti – kādam steidzīgam klientam. Par tiesībām saukties par hamburgeru dzimteni sacentās vairākas Amerikas pilsētas, bet pat tiesa nespēja izšķirt, kura ir „īstā pirmā".
Īsts „Fast Food" uzplūds ASV notika divdesmitajos gados. Dzima ātrās ēdināšanas tīkli, kuros burgeri bija galvenais ēdiens. Tos gan gatavoja konveijerā, gan pārdeva konveijera stilā, klienta apkalpošana aizņēma mazāk par minūti. Kanzasas kompānijas White Castle viens no principiem bija zemas cenas: divdesmitajos gados burgers maksāja 5 centus, bet vēl 1950. gadā – pēc Lielās depresijas, Otrā pasaules kara un inflācijas – tikai 10 centu. (Salīdzinājumam – Lasvegasas hoteļa Mandalay Bay restorānā Fleur piedāvā burgerus ar trifeļu bulciņu, kotleti no japāņu liellopu marmora gaļas, melno trifeļu gabaliņiem un trifeļu mērci par 5000 dolāriem. Piedzeršanai – vīns 1995 Chateu Petrus par 2500 dolāriem pudelē.)
Par „Fast Food" popularitāti liecina tas, ka reti kāda filma vai seriāls par mūsdienu Ameriku iztiek bez ainas šādā iestādē. Režisors Kventins Tarantīno savām filmām pat izdomāja ātrās ēdināšanas tīklu Big Kahune Burger – viņaprāt, viņa filmu varoņiem, īstiem amerikāņiem, jāēd tikai šādās iestādēs, jo tieši tur dzīvo Amerikas gars.
21.09.2018.