Jaunajiem lauksaimniekiem nākamajā daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam Eiropas Komisija plāno īpašu atbalstu. Priekšlikumi paredz, ka valstīm vismaz 2% no saviem tiešajiem maksājumiem jāatvēl jaunajiem lauksaimniekiem darbības sākšanai. Arī atbalstu viņiem iecerēts palielināt līdz 100 tūkstošiem eiro līdzšinējo 40 tūkstošu vietā.
Lēmums par atbalsta palielinājumu jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī mazām un vidējām saimniecībām tika pieņemts jūnijā, kad Zemkopības ministrijas (ZM) eksperti un Latvijas lauksaimnieki tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada.
Priekšlikumi paredz, ka valstīm vismaz 2% no sava tiešo maksājumu piešķīruma jāatvēl atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai. To papildinās finansiāls atbalsts lauku attīstības ietvaros dažādiem pasākumiem, kas atvieglo piekļuvi zemei un zemes nodošanu.
Skaidrojot iespējamās bažas par to, vai lielās saimniecības tīši netiktu sadalītas, lai varētu pretendēt uz finansējumu, kas domāts mazām un vidējām saimniecībām, EK pārstāvji apstiprināja, ka tāds risks pastāv. Viņi gan vērsa uzmanību, ja šādas darbības notiktu, tām veltīts atsevišķs pants, kas paredz, ka valsts pret lauksaimnieku varēs celt apsūdzību.
EK gan neesot skaidri definējusi, kāda tieši ir liela un kāda ir vidēja vai maza saimniecība. Pagaidām ir noteikti kritēriji tam, lai definētu, vai saimniecība ir liela.
„Vairākos jautājumos valstīm tiek noteikta izvēles brīvība. Tāpat politika tiek vienkāršota, jo nav sīki izstrādātu noteikumu atbalsta saņēmējiem. Lauksaimniekiem arī būs piekļuve labākām konsultācijām, un tiks samazināts administratīvais slogs institūcijām un lauksaimniekiem," skaidroja EK pārstāvji. Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvji minēja, ka katra dalībvalsts izstrādās KLP stratēģisko plānu un pēc plāna iesniegšanas astoņu mēnešu laikā EK to apstiprinās, savukārt plāna grozījumus varēs iesniegt reizi gadā. Tikpat bieži arī būs nepieciešams sniegt atskaites par to, kā valstij ir veicies ar plāna izpildi.
Praulienā ZS „Kalna Rubeņi" saimnieko Rūdolfs Medenis. Viņš nodarbojas ar bioloģiskās liellopu gaļas audzēšanu.
– Oficiāli „Kalna Rubeņos" saimniekoju četrus gadus, saimniecību pārņēmu no tēva. Plāns bija jauno zemnieku projekts, uz to arī darbojos. Pirmajā gadā atbalstu nedabūju, saņēmu to otrajā gadā, veiksmīgi ieviešas viss līdz šim ieplānotais. Šogad rit pēdējais projekta gads, tad projekts noslēgsies, – par savu saimniekošanu „Kalna Rubeņos" iesāk Rūdolfs.
Rūdolfs Medenis nav pilsētas cilvēks, sajūta vienmēr bijusi tāda, ka laukos kaut kas jādara, bez tiem iztikt nevar. Jādarbojas tepat uz vietas. Rūdolfu visu mūžu saistījuši lauki. Lai gan dzīvoklis atrodas pilsētā, pilsētvide viņam nav mīļa.
– Pilsētā pastrādāt nevaru. Esmu to darījis, bet nav īstās sajūtas un apmierinātības, moka nemiers, tādēļ izlēmu, ka jāstrādā tieši laukos.
„Kalna Rubeņos" tiek audzēti ekoloģiskie gaļas lopi. Rūdolfa īpašumā ir 70 Hereforda šķirnes govis un 30 zīdītājgovis. Plānos ir nākamajā gadā šo skaitli paaugstināt līdz 50 brūnaļām. Viņš izšķīries par labu tieši šai šķirnei, jo govis nav tik prasīgas barības ziņā. Sākumā visi audzējuši Šarolē šķirnes govis. Otrs aspekts, kāpēc Rūdolfs izvēlējies audzēt Hereforda šķirni, ir šo govju rāmais un mierīgais raksturs.
– Esmu parunājis ar citiem saimniekiem, kuriem ir šīs šķirnes govis. Tās pēc dabas ir ļoti mierīgas, nelaužas ārā no aplokiem, nebadās. Drošības pēc izvēlējos visas toles bez ragiem un pie tā arī pieturēšos turpmāk. Paskatoties, kā savā starpā kaujas ragainās govis, brīnos, kā tās viena otru nesabada. Tāpat taču tām jākārto savi rēķini. Ar ragiem aizķer otrai govij tesmeni, saplēš to, tāpat arī bada vēderā.
Aktīvs partneris projektos
Rūdolfs ir iesaistījies vairākos projektos, viens no tiem ir LifeGrass, kas realizē bioloģiski tīro zālāju uzturēšanu, saudzēšanu un attīstīšanu.
– Šajā projektā, ja nemaldos, esam kopā desmit partneri, tas ir liels Eiropas Savienības projekts. Klāt vēl jāpērk govis, jātaisa papildu aploki. Tikko apstiprināja ieguldījumu materiālajos aktīvos, nojaucām veco šķūni. Drīz šeit ieradīsies būvnieki, lai sāktu celt siltās darbnīcas un angāru. Vēl uz šī projekta bāzes iegādāts jauns ganību aprīkojums, kas vēl nav izmantots. Tālāk jāraksta pieteikums nākamajiem projektiem. Idejas ir – vajag uzcelt govju kūti, pats gribu nobarot buļļus un teles, bet vispirms jātiek galā ar vienu darbu, tad jāķeras pie nākamā, jo katrs projekts prasa lielu darbu ar papīru kaudzēm. Man pat nav laika, kad braukt ar traktoru, jāskraida pa kantoriem un jākārto lietas, ko varētu atrisināt daudz vienkāršākā veidā.
Taujāts par to, vai kaut kas ir dzirdēts par ES jaunpieņemto lēmumu atbalstīt jaunos lauksaimniekus ar papildu finansējumu darbības uzsākšanai, Rūdolfs atbild: – Par to dzirdēts ir. Zinu, ka esot doma jaunajiem lauksaimniekiem atvēlēt 100 000 eiro, bet tas nemaz nav tik vienkārši, kā šķiet. Nezinu, kā tas ir tagad, bet līdz šim viss bija sakārtots tā, lai lielās saimniecības dabūtu lieku naudiņu. Apsveicami, ka summa palielinās, tas ir ļoti labi, jo man bija 40 000 eiro, par kuriem nopirku desmit grūsnas teles un lietotu presi un pļaujmašīnu. Ja grib iegādāties ko pavisam jaunu, tad ar 40 000 nekas īsti nesanāk. Ja sāk saimniekot no nekā, uzskatu, ka jaunu tehniku uzreiz nav vērts pirkt, labu, bet lietotu gan, pēc tam varēs iegādāties jaunu.
Rūdolfs prāto, kādi gan būs kritēriji, kas tiks izstrādāti, lai izšķirtu, kādas īsti ir lielas, bet kādas – mazas un vidējas saimniecības. Ja „Kalna Rubeņi" iekļausies šajos kritērijos, Rūdolfs noteikti pieteiksies atbalsta programmai. Kā viņš pats saka, šobrīd jau saimniecība skaitoties gana liela, maziņš Rūdolfs vairs neesot. Kopumā tiek apsaimniekoti 150 ha, liels palīgs darbos Rūdolfam ir tētis. „Kalna Rubeņu" saimnieks stāsta, ka algu ne sev, ne arī tētim nemaksā, jo to šobrīd vēl nevarot atļauties. Sākot no īpašumā esošām 50 zīdītājgovīm var sākt domāt arī par algām.
Līdz šim Rūdolfs saņēmis atbalstu jauno zemnieku projekta ietvaros. Maksājumus, ko izsniedz par pirmajiem zemes hektāriem, paša vainas dēļ neizdevās dabūt, jo pirms tam Rūdolfs pieteicies uz subsīdijām, kuras nevarējis saņemt atteikuma dēļ. Tomēr jaunais vīrietis ir optimistiski noskaņots, sakot – ja vien būs iespējams, viņš nelaidīs garām izdevību saņemt atbalsta finansējumu.
Grib uzsākt gaļas pārstrādi
Šogad Rūdolfs plāno rakstīt līderprojektu, lai īstenotu pats savu gaļas pārstrādi, gatavot desas un citus gaļas izstrādājumus. Tā gan esot papildu joma, nav zināms, vai to būs iespējams apvienot ar darbu saimniecībā. Rūdolfs grib gaļas pārstrādi piespēlēt sievai – viņš govis nobaros, nokaus un gaļu atvedīs uz saimniecību, bet sieva būs tā, kura gatavos un realizēs produkciju.
– Sieva pēc izglītības ir pārtikas tehnoloģe, viņai ir zināšanas un pieredze šajā lauciņā. Katra nozare jāapgūst no jauna, jo augstskolā neko tādu nevar iemācīties. Dzīvē visam jāiziet cauri, augstskolā iemāca atrast informāciju un to izmantot.
Saimniekošana prasa zināšanas un atbildību
Rūdolfs mācījies Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē, bet tā arī nepabeidzis. Atlicis uzrakstīt vien diplomdarbu, bet tad beigusies Rūdolfa izvēlētā studiju programma, klāt nākusi ķīmija, bioķīmija. Pagaidām viņš neredz brīvu laiku, lai izbraukātu uz Jelgavu un studijas pabeigtu. Rūdolfs mācījies Barkavā, lai varētu rakstīt projektus un pieteikties uz to atbalstu.
Vienīgais brīvais laiks Rūdolfam ir ziemas periods. Viņa hobijs, aizraušanās un atpūtas veids ir snovbords, kas iemīļots jau no bērnības. Reizi gadā kopā ar draugiem viņš cenšas aizbraukt uz lielākiem kalniem. Sanākot kā nu kuro gadu, kādreiz izdodas, kādreiz ne. Rūdolfs labprāt apgūtu tēva arodu – virpošanu, bet ne pašam, ne arī tētim nav tik daudz laika, lai kārtīgi pieķertos šai nodarbei. Rūpes un laiku prasa arī ģimene, kurā aug trīs bērni. Un, protams, saimniecība. Rūdolfs teic, ka lauksaimnieka darbs nav mērojams astoņu darba stundu garumā.
– Protams, nav tā, ka jāstrādā 24 stundas diennaktī, bet viegli nav. Ir jāpieņem govju dzemdības, kurās mēdz gadīties arī sarežģījumi. Šogad viss pagaidām ir norisinājies labi. Vakar nodevu vienu gotiņu, tai divus gadus pēc kārtas piedzima nedzīvs teļš. Pirmie gadi bija trakāki, man ļoti palīdzēja draugs, kurš iedrošināja mani sākt ņemties ar lopiem. Pirmajā gadā iedeva man visu vajadzīgo tehniku, lai es strādāju. Viņš fermā bija redzējis, kā pieņem dzemdības, es savukārt par to biju šo to dzirdējis. Saliekot galvas kopā, abi pašu pirmo govi pašrocīgi noķērām un tai palīdzējām. Vajadzētu govīm kūti, kurā notiktu dzemdību process. Pagaidām man visas gotiņas dzemdē tepat uz lauka. Katru dienu no rīta un vakarā apskrienu ganāmpulku, apskatos, vai ir visas uz vietas, vai visām ir viss kārtībā. Ja govs pati piedzemdēt nevar, neatliek nekas cits, kā to noķert.
Problēma ir tāda, ka govis šajā laikā ir ļoti satrauktas un tramīgas, tuvāk par 10 metriem nevienu nelaiž. Tad notiekot īsti kovboju gājieni, lai lopiņu noķertu.
Rūdolfs audzē arī auzas, viņa plānos ir izmēģināt arī zirņu audzēšanu, tiesa, nevis shēmošanai, bet augsnes ielabošanai. „Kalna Rubeņos" audzē arī kartupeļus, ko Rūdolfs ar tēti piegādā skolām un bērnudārziem.
Tiešie maksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes, katrai dalībvalstij būs jāpiedāvā ekoshēmas, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot vairāk nekā tikai obligātās prasības, un šīs shēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīrumiem. Tāpat vismaz 30% no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem, kā arī plānots, ka 40% no KLP kopējā budžeta sekmēs klimata politikas mērķu sasniegšanu.
11.09.2018.