Smaidīga un šarmanta Lidija Radiņa 23. augusta pēcpusdienā savas grāmatas „Purva burvība" atklāšanas svētkos sagaidīja radus, draugus, bijušos kolēģus un viņu bērnus, kā arī citus, kā pati saka, dzīves ceļā sastaptus labus cilvēkus.
Savas apaļās jubilejas gadā Lidija Radiņa piepildījusi pirms daudziem gadiem -1996. gada 2. novembrī – vīra Pētera pasviestu ideju – „Raksti par Sīksalu (Lidija Radiņa konsekventi, balstoties uz vēsturiskām liecībām, purva salu dēvē par Sīksalu. – Aut.), sevi un mums!". Rakstīšana bijusi ar lieliem pārtraukumiem. Tā nopietni tai, kā arī iepriekšējo materiālu apkopošanai Lidijas kundze pievērsusies pērngad novembrī. Un nu, lūk, grāmata – tikko kā ieraudzījusi saules gaismu, vēl pēc tipogrāfijas krāsas smaržojoša – sagaida ikvienu pasākuma dalībnieku un katram tiek mīļi iedāvināta ar pašas rakstītu autogrāfu.
– Sākumā grāmatai gribēju dot nosaukumu „Purva bridēja", jo purvu esmu izbridusi līdz mielēm, bet tad izlēmu – „Purva burvība". Burvība sastopama ne tikai pasakās, ar šo burvību man saistās neizdzēšamas atmiņas. Spārnus var salauzt, bet atmiņu spēku – nevar neviens. Atmiņas bija un būs. Tās nav sniegi, kas kūst, – atzīst grāmatas autore, kas Sīksalā pavadījusi visu savu bērnību, skolas gadus un studiju sākumu, lai pēc ilgāka laika tur atgrieztos 90. gados. Pēdējos gados gan, kad veselība sašķobījusies, pārcēlusies uz dzīvi Madonā.
– Kas tad ir mūsdienu cilvēka laime? Nauda, mīlestība un panākumi! Ar gadiem mainās dzīves uztvere un vērtības. Mana purva burvība, trauslā un skaistā pavēlniece, ja esmu izjutusi šo trauslumu, tad lidoju no vēl nezināmām izjūtām kā putns augšā starp mākoņiem. Labs draugs ir kā četrlapu āboliņš. To ir grūti atrast, bet, kad atrod, tas ir rūpīgi jāsargā. Esiet sveicināti, draugi! Sveika, Sīksala, Silagals, Bārbaļi, Caunes, Murmastiene, Barkava, Mētriena, Antūži, Atašiene, Jēkabpils, Bērzaune, Cesvaine, Kraukļi, Ogre, Madona, esiet sveicināti, purvu, mežu, ūdeņu dabas aizsardzības cilvēki. Mīļie cilvēki, prieks jūs visus redzēt!
Savu grāmatu Lidija Radiņa veltījusi mīļajiem audžuvecākiem, no kuriem mantojusi arī mīlestību uz dabu, kā arī savam dēlam Edvīnam.
„Nekad tev neesmu tā īsti uzprasījis, kas tevi atvilka uz purvu – bez elektrības, bez ērtībām?" jautāja audžutēva māsasdēls Jānis.
– Jau sacīju, mani atvilka purva burvība, no bērna kājas esmu to izbridusi un iemīlējusi. Gan rudenī, gan pavasarī, gan ziemā un bridusi purva ūdeņus, akačus, lasījusi odziņas un tikusies ar labiem draugiem. Purvs man ir kā relaksācija, neraugoties uz visām grūtībām.
Šos laikus atcerējās arī audžutēva māsasmeita Aleksandra.
Pasākumā skanēja komplimenti gan grāmatas autorei, gan purvam. Lai gan uzreiz jāteic, ka grāmatas atklāšanas svētkos veidojās īpaša, sirsnīga atmosfēra. Katrs sveicējs tika saukts vārdā, un katram Lidijas kundze veltīja kādu labu vārdu.
Ne reizi vien tika uzteikts grāmatas nosaukums: „Nezinot vēl grāmatas saturu, vien izlasot tās nosaukumu, ja vien pats zini, kas ir purvs, tas rada tādu siltu, labu izjūtu," tā Vilnis. „Paldies Lidijai par grāmatu! Lasīšu to ar interesi."
Uz pasākumu bija ieradušies un atmiņās dalījās gan radi, gan bijušie audzēkņi, gan kolēģi un draugi. Daudziem acīs bija aizkustinājuma asaras, jo tās ir kopīgi ietas takas un kopīgas atmiņas. Tā Viktors Leimanis no Cesvaines joprojām ar dziļu cieņu atcerējās, kā skolotāja viņam palīdzējusi gatavoties daiļlasīšanas konkursam un cik stingra un prasīga bijusi. Ciemos bija atbraukusi arī viena no pirmajām draudzenēm Silvija, kolēģes Astrīda, Alīda, Murmastienes un Varakļānu pagasta pārvalžu vadītājs Jānis Mozga, kas uzsvēra, ka, tikai pāršķirstot grāmatu, ir secinājis, ka tā atspoguļo ne tikai Lidijas atmiņas, bet arī Murmastienes pagasta vēsturi: „Es lepojos un esmu priecīgs, ka jūs nākat no Murmastienes, no Sīksalas, es domāju, kas tur Sīksalā tāds ir, kas dod garaspēku, lai varētu veikt šādus garadarbus. Droši vien tas ir tas purva sīkstums un burvība reizē. Un ja kādam vajag iedvesmu grāmatas rakstīšanai, lai dodas uz Sīksalu!"
Bijušais Murmastienes pamatskolas direktors Jānis Gruduls lasīja savus dzejoļus, veltītus Murmastienei un gaviļniecei.
LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis, kas lielu daļu no sava mūža veltījis purva izpētei, atcerējās pirmo tikšanos 90. gadu sākumā ar Lidiju Sīksalā un apstiprināja, ka tā tiešām ir Dieva izredzēta vieta, paradīze. Arī viņš uzsvēra, ka grāmata ir ļoti vērtīga, jo tās ir atmiņas ne tikai par pašu autori, bet arī par purva īpatno dzīvi, par ko ar interesi varēs lasīt un skatīt fotogrāfijas vēl pēc gadiem.
Bibliotekāre Larisa bija atvedusi ziedus, kas aug pie tagadējās bibliotēkas (kādreizējās Kraukļu pamatskolas, kur savulaik strādājusi arī Lidija). Starp citu, krauklēnieši rosina Lidijas kundzi mesties jaunā avantūrā un uzrakstīt atmiņas par Kraukļos pavadīto laiku.
Jāpiebilst, ka grāmata iespiesta tipogrāfijā "Erante" un tapusi ar daļēju Jēkabpils rajona zemnieku biedrības atbalstu. Tā nav sameklējama bibliotēkās vai veikalu plauktos, bet ir kā dāvana radiem, paziņām un draugiem, tuvojoties Lidijas kundzes 80 gadu jubilejai novembrī.
07.09.2018.