Nevienas parlamenta vēlēšanas līdz šim nav iztikušas bez skandāliem, un arī 13. Saeimas priekšvēlēšanu periods nav izņēmums. Diemžēl skandāls, par kuru skaļāk sāka runāt pagājušajā nedēļā un, visticamāk, runās līdz pat 6. oktobrim, ir pagalam banāls, taču šī atziņa nepārsteidz, ja pievēršam uzmanību tām personālijām, kuras skandālā iesaistītas.
Stāsts, kā jau var noprast, ir par to, kā Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam tika nopludināta informācija par pret viņu sākto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesu saistībā ar Kļaviņa saņemtajām transporta kompensācijām.
Pagājušajā nedēļā žurnāls „Ir" vēstīja, ka Askoldu Kļaviņu telefoniski pabrīdinājis kādreizējais premjers no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Indulis Emsis. Tas īsu brīdi ļāva nodoties spekulācijām par to, kur un kā cirkulējusi informācija saistībā ar KNAB interesi par Askoldu Kļaviņu, un šajā stāstā neviena no pusēm nešķiet „balta un pūkaina".
Ja dzīve piespēlē skandālu…
Tā kā vēlēšanas ir tepat aiz stūra, „Vienotība", kas uz jauno Saeimu cierē ar nomainītu zīmolu, kā „jaunā", nekavējas šo PR iespēju izmantot, pat ja tas nozīmē zem sitiena palikt savus koalīcijas biedrus. Galu galā gan ZZS, gan „Jaunā Vienotība" cīnās par vienu un to pašu vēlētāju. Šopirmdien premjeru Māri Kučinski, kas arī tiek minēts kā viens no iespējamajiem informācijas nopludinātājiem, uz tepiķa izsauca „Vienotības" frakcija. Kaut arī Kučinskis, kas kopā ar ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, sniedzot informāciju kolēģiem koalīcijā, šo gadījumu centās pasniegt kā no „mušas izpūstu ziloni", kas saistāms ar priekšvēlēšanu atmosfēru, „Vienotība" no šīs situācijas centīsies izspiest visu iespējamo labumu. Partijas zemais reitings liek izmantot visus salmiņus, pie kuriem ķerties, pat ja tas nozīmē sabojāt attiecības ar kolēģiem. Šī iemesla dēļ „Vienotības" pārstāvji pirmdien pēc tikšanās ar ZZS vadību minēja, ka visas bažas šajā lietā tomēr nav kliedētas, daļēji to saistot ar to, ka liels daudzums no noplūdušās informācijas ir slepens. „Vienotība" ir sajutusi, ka šī ir tēma, ar kuru var strādāt līdz pat vēlēšanām, tādēļ nākamnedēļ Saeimas Nacionālās drošības komisijā par iespējamo informācijas noplūdi Kļaviņa lietā deputāti aiz slēgtām durvīm iztaujās tiesībaizsardzības iestādes. Un vēlāk komisijas locekļi varēs gozēties TV kameru priekšā un runāt sulīgus tekstus žurnālistu diktofonos.
Jāatgādina, ka KNAB ilgstoši tika uzskatīts tieši par „Jaunā laika" un vēlāk – „Vienotības" kabatas iestādi. Šobrīd „Vienotībai" ir tā retā iespēja sabiedrisko domu šajā jautājumā pavērst pret ZZS, vienlaikus ar to vēl vairāk iedragājot KNAB reputāciju, kas tikai pēdējā laikā ar jaunā vadītāja stāšanos amatā bija sākusi atkopties. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres teiktais par to, ka viņai laikā, kad KNAB priekšvēlēšanu periodā aktīvi veic politisko partiju uzraudzību, ir svarīgi gūt pārliecību, ka birojs nav politiski angažēts, ir vērtējams kā gana nopietna dunka ZZS sānā.
Zīmīgi, ka abi lielākie triecieni KNAB, kā vēlāk izrādījās, notika teju vienlaikus un lielā mērā bija paša biroja izraisīti. Proti, 20. jūnijā, sarīkojot šovu ar Artusa Kaimiņa aizturēšanu Saeimā plenārsēdes laikā, KNAB un parlamenta deputāti, kuri balsoja par atļauju viņu izdot, bet vēlāk visu centās pasniegt kā lielu pārpratumu, katapultēja KPV LV partiju reitinga trijniekā. Dienu vēlāk parlaments atļāva veikt kratīšanu deputāta Askolda Kļaviņa dzīvesvietā un auto, un šis process ļoti kontrastēja ar dienu iepriekš notikušo, sabiedrībā pamatoti radot virkni jautājumu par šo tik atšķirīgo pieeju un vai Kļaviņa kratīšana nav īstenota ar mērķi mazināt ažiotāžu saistībā ar Kaimiņa aizturēšanu. Šobrīd, kā redzam, Kļaviņa sāgā ir jauns pavērsiens ar informācijas noplūdi, kas krāsas sabiezina vēl vairāk.
Interesanti arī vērot, ka trešais koalīcijas partneris – Nacionālā apvienība (NA) – skandālā ap Kļaviņa lietu pagaidām izvēlējusies neiesaistīties. Par šo taktiku varam tikai minēt. Iespējams, NA nav izdevīga novājināta ZZS, kuru tā uztver kā centrālo sadarbības partneri 13. Saeimā, iespējams, gluži pretēji – NA cer, ka ZZS un „Vienotība" līdz vēlēšanām pagūs viena otrai nolaist asinis un NA no tā būs tikai ieguvēja.
Klīstošais Emsis
Informācijas noplūšanas stāsts liek arī uzdot jautājumus par Induļa Emša lomu ZZS. Ir tikai saprotams, ka bijušais valdības vadītājs un Saeimas prezidija vadītājs bauda zināmas privilēģijas politiskajā organizācijā, taču tas nav Emša gadījums. Pirmkārt, Indulis Emsis pēc 9. Saeimas turpmākajās parlamenta vēlēšanās vairs nav piedalījies un no aktīvās politikas ir distancējies, lai gan reizumis kāda plašsaziņas līdzekļa pārstāvji viņam uzdod jautājumu par politiskajām aktualitātēm. Otrkārt, Emša 9. Saeimas „bagāža" sagrautu ikviena deputāta politisko karjeru, lai kādreiz varētu cerēt sabiedrības viedokli pavērst sev par labu. Šobrīd varam vien minēt, kas īsti notika tālajā 2006. gada oktobrī, kas tik krasi mainīja Emša politisko karjeru. Kā zināms, 2007. gada augustā parādījās ziņas, ka toreizējam Saeimas prezidija priekšsēdētājam Indulim Emsim varētu tikt uzrādīta apsūdzība par nelikumīgu naudas pieņemšanu. Pēc mēneša Emsim tika uzrādīta apsūdzība par nepatiesu liecību sniegšanu saistībā ar 2006. gadā Emsim Ministru kabineta telpās nozagtajiem 10 000 ASV dolāru skaidrā naudā. Emsis sākumā pinās paskaidrojumos, tad atzina, ka ir sniedzis nepatiesas liecības, un samaksāja prokurora noteikto sodu, tādēļ kriminālprocess pret viņu tika izbeigts. Tas, kuru versiju pieņemt – nauda bija vajadzīga, lai iegādātos traktoru, vai arī tā bija „aploksnīte ar pateicību" kādam no tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem, paliek katra paša ziņā, taču šis gadījums Emsi noņēma no politiskās skatuves. Līdz brīdim, kad mums atkal jārunā par Emsi un viņa lomu varas partijā.
Emša nozīmi partijā lai skaidro ZZS, bet mēs tikmēr varam „izbaudīt" kārtējā skandāla attīstību – vai beigās tas būs no „mušas uzpūsts zilonis", vai arī valsts struktūras, kam jāuzrauga politiķi, ar tiem čomojas un nopludina informāciju.
29.08.2018.