Kad Kolumbs atklāja Ameriku, Eiropu iekaroja tomāts – mums tik pierasti koši sarkanais dārzenis. Taču mūsdienās tomāti mēdz būt arī dzelteni, oranži, rozā, violeti, brūni, balti, zaļi un pat svītraini. Tāpat arī ne visi tomāti ir apaļi – daži no tiem ir plakani, ovāli vai bumbierveidīgi. Tomāti var būt sīki kā zirņi un lieli kā vīrieša dūre.
Sākotnēji tomātus Eiropā audzēja dārzos kā krāšņumaugus, jo tie tika uzskatīti pat par indīgiem, pēcāk tos izmantoja medicīnā, bet par neaizstājamu kultūru pārtikā tomāti kļuva vien 19. gadsimtā – 1820. gada 28. jūnijā tomāti oficiāli tiek atzīti par uzturā lietojamiem.
Augusta viducis Latvijā ir visīstākais tomātu laiks. Tie pieejami dažādās krāsās un lielumos, turklāt arī veikalos un tirdziņos nopērkami par draudzīgu cenu – spēj tik ēst un likt burkās ziemas krājumiem.
Čaklākie šo dārzeņu kārotāji audzē tos paši savās siltumnīcās, jo tā vislabāk var sajust tomātu aromātu, baudot tos svaigā veidā. Tā uzskata arī Vizma un Ēvalds Markusi, kuriem šogad izdevusies varena tomātu raža – var gan ēst paši, gan paziņas vai draugus pacienāt.
– Man patīk deserta šķirnes, kuras nav tādas, kā ziemā veikalos nopērkamās. Ar tādiem tomātiem var cilvēku „nosist". Mūsu siltumnīcā aug „Vērša sirds", arī Getliņu dzeltenie tomāti, jo šie ir mūsu garšas kārpiņām tīkamākie. Pārējās šķirnes ir aizgūtas no ciemošanās reizēm – aizeju ciemos, ieraugu, ka skaisti un garšīgi tomāti, paņemu sēklai līdzi. Visas šķirnes pēc nosaukumiem nezinu, – stāsta Vizma.
Ar tomātu audzēšanu Vizma un Ēvalds nodarbojas kopš 1973. gada, kad Madonā abiem piederēja vasarnīca. Ēvalds uzcēla mazu siltumnīcu, viņiem piešķīra dārziņu pie Salu ezera, un tā arī sākās šī aizraušanās.
– Kādreiz tomātus likām želejā, kad tas vēl nebija tik izplatīts un pierasts šo dārzeņu izmantošanas veids. Ļoti garšoja mums pašiem, arī ciemiņiem. Tagad esam atēdušies, ēdam tomātus tikai svaigā veidā un salātos. Esam gatavojuši arī dažādus marinējumus un salātus, ko iespējams uzglabāt burciņās. Nogaršojam kādu interesantu tomātu ēdienu, esot viesos, ja patīk un iegaršojas, paņemam recepti, – smaidot saka Vizma.
Viņa teic, ka šogad tomātu šķirnes nav tādas pašas kā citus gadus. Lai gan pārsvarā viņu siltumnīcā audzēti tādi tomāti, kas ir stingri, šogad visi vairāk vai mazāk esot diezgan pašķidri.
– Varbūt tas tādēļ, ka sausā laika dēļ nācās tomātus bieži laistīt, karstajā periodā – pat divas reizes dienā. Varbūt tam ir vēl kāds cits iemesls. Kad Ēvaldam taisīja gūžas operāciju, viņa palātā kādam vīrietim sieva atnesa kilogramīgu tomātu. Ēvalds paņēma vairākas sēkliņas, iestādījām šo šķirni arī sev. Aug labi, mums arī patīk.
Taujāta par to, vai ir kāds īpašs tomātu kopšanas knifs, Vizma atbild: – Mēs pērkam, rokam zemē kūdru, kas sajaukta ar minerālmēsliem, un vēl šopavasar laistījām ar mēslojumu, kas veicina augšanu. Neesmu ievērojusi nevienu mēslojumu, kas tik redzami uzlabo tomātu augšanu. Dažreiz tomātiem paliek dzeltenas lapas, bet, laistot ar šo mēslojumu, visi laksti ir zaļi un tomāti aug labi. Ar šo mēslojumu tomātus drīkst laistīt tikai tajā periodā, kad vēl nav ziedu, kolīdz tomāti sāk ziedēt, mēslošana jāpārtrauc. Pēc tam izmantojām arī pulveri, tas saucas „Kristalons". Šie pulveri ir ļoti dažādi, konkrēti uz šī ir rakstīts „ziedēšanas periodā". Tad maisījām to ūdenī un laistījām tomātus reizi nedēļā. Protams, jālauž pazarītes, kas aug no stublāja, lai tomāti lieki netērē spēkus un nenovājinās.
Tomāti lieliski sader teju ar visu veidu sieriem – gan ar maigām mocarellas siera bumbām, gan ar pikantām zilā siera drupatām, krēmīgām brī šķēlītēm vai plānām cietā siera skaidām.
Gurķi un dažādi lapu salāti jau sen saucami par ikdienišķiem tomātu kompanjoniem, tāpēc eksperimenta nolūkos ir vērts pamēģināt tomātu šķēlītes papildināt ar sulīgiem arbūza gabaliņiem, baziliku un fetas siera drumstalām, meklējot jaunu garšu salikumus. Gatavojot svaigo tomātu salātus, majonēzi vai treknu skābo krējumu labāk aizstāt ar pesto, vieglu vinegreta mērci, kam pievienota citrona vai laima sula un kapāti zaļumi, vai mērci uz jogurta bāzes. Arī klasiskie tomātu-gurķu salāti ar lociņiem un dillēm, aizdarīti ar, piemēram, grieķu jogurtu, garšos ne sliktāk, vienlaikus palīdzot izvairīties no liekām kalorijām. Salātu papildināšanai var izmantot arī tikai nedaudz labas kvalitātes olīveļļas un šķipsnu svaigi maltu melno piparu, lai nenomāktu pašmāju siltumnīcu tomātu izcilo garšu.
Arī tomātu pildīšanai ir bezgalīgas iespējas, turklāt gala rezultāts lieliski piestāv vasarīgai maltītei. Derēs vārīti rīsi, maltā gaļa, vistas fileja, kuskuss, dārzeņi un grūbas. Atliek vien palūkoties produktu skapītī un izmantot to, kas pa rokai. Jebkuri graudaugi, vai tie būtu rīsi, bulgurs vai mazie makaroni, iepriekš jānovāra. Vistas fileju var iepriekš viegli apcept, savukārt šķiņķi, desu vai kūpinātu gaļu iepriekš var neapstrādāt un pildīt vien sagrieztu mazākos gabaliņos.
Pildījumam ļoti labi derēs dažādi dārzeņi – paprika, kabači, sīpoli, arī sēnes, piemēram, gailenes un šampinjoni. Lai maltīte izdotos sātīgāka, pildījumu var papildināt ar sieru, bet tikpat labi pirms cepšanas sastāvdaļas iepriekš var apmaisīt ar kausēto sieru.
24.08.2018.