Mums tik pierasto krustnagliņu dzimtene ir Āzija, tās ir saulē kaltēti neatvērušies mūžzaļā neļķu koka pumpuri. To izcilās īpašības bija zināmas jau senos laikos – jau vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras, piemēram, ķīnieši pirms augstu amatpersonu apmeklējuma elpas uzlabošanai košļāja krustnagliņas.
Eiropā tās IV gs. ieveda arābu tirgotāji. Sākumā tās vairāk lietoja nevis kā garšvielu, bet gan kā medikamentu – tiešām, krustnagliņas satur ēteriskās eļļas, un, pateicoties to sastāvā esošajam eugenolam, tās ir viegli sāpju mazinātāji un baktēriju nogalinātāji. Atcerēsimies kaut vai sakošļātu krustnagliņu kā līdzekli pret zobu sāpēm. Tās uzskatīja arī par afrodīziju. Viduslaikos tās bija ļoti dārgas, tāpēc lielu pielietojumu neguva. Ceļu pēc Āzijas garšvielām atklāja portugāļi, bet viņi pieļāva lielu kļūdu, tirdzniecībai Eiropā algojot holandiešu tirgotājus un uzticot viņiem braucienus uz Garšvielu salām – pēc 100 gadiem holandieši portugāļus izspieda. Paši viņi garšvielu monopolu cītīgi sargāja, lai saglabātu augstas cenas, galvenās ražojošās salas pat samazināja audzēšanas apjomus. Tas nelīdzēja – franču misionārs Pjērs Puavrs atklāja šos augus arī tuvākajās salās – sēklas, visticamāk, bija pārnesuši putni – un pārveda uz Maurīcija salu, no kurienes tās izplatījās tālāk.
Neļķu koks zied divas reizes gadā, tā neizplaukušos pumpurus novāc ar rokām, pēc tam vienkārši izber saulē un kaltē, kamēr tie kļūst sarkani brūni un apmaisot raksturīgi sprakšķ. Lai produkts kļūtu asāks, to žāvē ilgāk, kamēr nesākas slābšanas process, krāsa pie tam kļūst tumšāka. Mūsdienās, pateicoties maziem iegūšanas izdevumiem, krustnagliņu cena nav pārāk augsta – 22 dolāri par kg (salīdzinājumam – safrāns maksā 11 000 dolāru/kg). Krustnagliņas visvairāk iegūst Indonēzijā (2016. gadā – 122 200 t) un Zanzibārā.
Mūsdienās pavāri ar krustnagliņu palīdzību nomāc spēcīgu sīpolu garšu, ar to aromatizē buljonus, gaļu, karstvīnu, kokteiļus. Āzijā, jo sevišķi Indijā (tā ir lielākais krustnagliņu importētājs) praktiski nav neviena garšvielu maisījuma, kurā nebūtu krustnagliņu; to pašu var teikt par jebkuru indiešu virtuves ēdienu. Bet Indonēzijā tās pat pievieno cigarešu šķirnēm (dažas pat par 40% sastāv no krustnagliņām).
Laba krustnagliņa ir aromātiska, viegli lūst, ja saspiež, atstāj eļļainas pēdas. Krustnagliņu svaigumu var noteikt, tās strauji iesviežot ūdenī. Svaigās grimst vai vismaz peld vertikāli. Ja tās peld horizontāli, to ēteriskās eļļas no kātiņa jau daļēji ir izgarojušas.
24.08.2018.