13. februārī Latvijas Universitātes Lielajā aulā republikas ģenerālprokurors J. Maizītis, klātesot vairāk nekā 500 prokuroriem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam A. Guļānam, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas deputātiem un Valsts policijas vadībai, sniedza Valsts prokuratūras 2007. gada darbības rezultātu pārskatu.
J. Maizītis paziņoja, ka no 550 prokuroriem vairāk nekā puse, nedaudz mazāk par 300 personām, ir sievietes. Prokuratūras darbu veicinot tas, ka prokuroru sastāvā personāla mainība esot maza. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits (55 620) ir bijis mazāks nekā 2006. gadā, bet augstāks nekā 21. gadsimta pirmajos gados. Smago noziegumu skaits ir bijis vismazākais septiņu pēdējo gadu laikā. Sevišķi smago noziegumu skaits it kā būtu pārsniedzis 2006. gada līmeni, taču jāņem vērā, ka tieši 2007. gadā ir atklāti sevišķi smagi noziegumi, kas saistīti ar krāpšanu sevišķi lielos apmēros, kuru darbība veikta jau iepriekšējos gados. Viszemākajā līmenī ir krities tīšu slepkavību (kopā ar slepkavības mēģinājumiem) skaits – no 366 tīšām slepkavībām 1994. gadā līdz 117 2007. gadā. 60% no šīm slepkavībām viena gada laikā ir jau atklātas.
Atjaunotās Latvijas valsts laikā, sākot no neatkarības atgūšanas 1990. gadā, vissmagākais gads noziedzības apkarošanā ir bijis 1993. gads, kad izdarītas 429 tīšas slepkavības. Pirmskara Latvijas valstī pēc revolūcijām un postošiem kariem vēl astoņus gadus pēc kara, 1928. gadā, arī ir reģistrētas 117 slepkavības vai to mēģinājumi. Tomēr pieaugošā iedzīvotāju materiālā turība (manuprāt. – V. L.), bet it sevišķi garīgās kultūras pacēlums noveda pie tā, ka tagad, ģenerālprokurora pārskatā, mēs atrodam, ka viszemākais tīšo slepkavību skaits (tikai 53) ir bijis 1937. gadā. Šobrīd mūsu tiesībsargājošās iestādes visvairāk uztrauc arvien pieaugošais noziedzīgo nodarījumu skaits, kas saistīts ar narkotiskajām un psihotropajām vielām, – no 655 reģistrētiem šādiem noziegumiem 2000. gadā līdz 1434 2007. gadā. Ģenerālprokurors atkal pauda neapmierinātību ar to, ka Saeimā joprojām nav pieņemts t. s. "antimafiozais" likums, pēc kura pieņemšanas tiktu ļoti atvieglota sekmīga cīņa ar organizēto noziedzību grupās, it īpaši ārkārtīgi liela apjoma finansiālo noziegumu jomā. J. Maizītis norādīja arī, ka prokuratūras un tiesu sekmīgu darbu kavē labu izmeklētāju trūkums, jo viņu pašreizējais atalgojums ir samērā mazs un nenovērš izmeklētāju personāla mainību.
Autors: VISVALDIS LĀCIS