7. februārī Ošupes pamatskolā notika iedzīvotāju tikšanās ar pagasta padomes deputātiem, uz kuru bija ieradušies arī Madonas un Lubānas novadu priekšsēdētāji. Kā Ošupes pagasta iedzīvotājs gribu izteikt savu personisko viedokli par pievienošanos Lubānas vai Madonas novadam un pašreiz pagastā aktuālu tēmu – Ošupes pamatskolas slēgšanu.
It kā viss ir skaidrs, mūsu pagasta padomes 4 deputāti balso par Madonas novadu un 3 balso par pievienošanos Lubānas novadam. Deputāti ir izrādījuši politisku drosmi un likumīgā kārtā pieņēmuši lēmumu par pievienošanos Madonas novadam. Deputātu pienākums ir ar viņiem piešķirtajām likumīgajām tiesībām realizēt tautas vairākuma gribu, pārvēršot to reālos lēmumos. Tāds ir viens no demokrātijas pamatprincipiem.
Uzskatu, ka obligāti būtu nepieciešams veikt pagasta iedzīvotāju balsojumu par pievienošanos Madonas vai Lubānas novadam. Tad, balstoties uz šā balsojuma rezultātiem, ņemot vērā balsstiesīgo vēlētāju procentuālo daudzumu, kuri piedalītos šajā balsojumā, pieņemt jaunu lēmumu vai atstāt spēkā esošo. Tas būtu tikai taisnīgi un novērstu visas domstarpības un kaislības, kas virmo ap šo nozīmīgo pagriezienu, visu pagasta iedzīvotāju dzīvē.
Piekrītot vairākumam deputātu, pieņemts lēmumprojekts par Rupsalas skolas (Ošupes pamatskolas) slēgšanu, sākot ar 2008./2009. mācību gadu. Kāpēc mums ir jārīkojas kā "labākajos" padomju varas laikos, veicinot centralizāciju un iznīcinot to, kas mums vēl šeit ir palicis? Apzinos situāciju, ka trūkst skolēnu, trūkst finansējuma, ekonomiski nav izdevīgi uzturēt pagastā divas skolas. Tad kāpēc tiek braukts pieredzes apmaiņas braucienos (laikam jau tikai ekskursijās) uz Igauniju, bet neko no viņiem nemācāmies? Igaunijā ir skolas ar klasēm, kurās mācās 4 skolēni. Katrs skolēns strādā pie sava datora. Apvienoto klašu tur nav. Skolotāji saņem algu kā par slodzi. Tāpēc arī bērnu vecāki nemaina savu dzīvesvietu, kaut arī paši brauc strādāt citur, jo zina, ka valsts un pašvaldība domā par vienmērīgu iedzīvotāju blīvumu valstī, reāli rūpējoties par infrastruktūras saglabāšanu un jaunas radīšanu reģionos. Igauņi tam atrod naudu, jo viņi patiesi to grib un domā valstiski, atšķirībā no "mūsu tautas kalpiem", kuri savstarpējos strīdos, savu ambīciju dēļ aizmirst savu sūtību.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 19.02.2008.
Autors: ITĀLO CEIMERS