Aizrit augusta otrā nedēļa. Pēc termometra stabiņa spriežot – vasara pašā pilnbriedā, tomēr gladiolu, dāliju ziedi un dzeltenās lapas bērzu uzvalkos neviļus uzjundī rudenīgas izjūtas. Par rudens tuvošanos liecina arī tas, ka lielveikalos parādījušās skolas preces, un vecāki kopā ar savām atvasēm steidz izmantot dažādu akciju piedāvājumus. Tas tomēr nav lēts prieks – sapost skolai pirmklasnieku.
Taču tā vien šķiet, ka lielai daļai cilvēku – vismaz zemniekiem un puķu mīļotājiem noteikti – teju par svarīgāko nedēļas notikumu izvērsās solītā ciklona gaidīšana. Tā atnākšana gan nesniedza iespēju dabai atdzerties, izraisot zināmu vilšanos par patukšajiem lietus mākoņiem, taču malku veldzes izturībai sniedza gan. Un paldies, ka tā, jo nedēļas viducī savu valdīšanas laiku ar karstuma vilni atkal pieteica kārtējais anticiklons.
Vēsāks laiks būtu krietni noderējis svētceļniekiem, daudzi uzsāka savu gājienu uz Latvijas lielāko svētvietu Aglonu jau jūlija pēdējās dienās, lai mērotu simtiem kilometru pa vasaras tveices nogurdinātajiem ceļiem. Atliek vien apbrīnot šī tālā ceļa veicējus par viņu ticības spēku un izturību, jo iespējams, ka, veroties, kā debesīs slienas baltās bazilikas torņi, ir vērts paciest tulznas noberztajās kājās.
Augustā ir vērts lūkoties debesīs arī no cita skatpunkta. Šajā mēnesī tās ir visskaistākās, jo varam izbaudīt zvaigžņu lietus parādi. Un kas gan par to, ka īstenībā tā ir tikai meteoru plūsma? Tie, kuri 1675. gada 10. augustā ielika Karaliskās Griničas observatorijas pamatakmeni, noteikti to nezināja. Viņi vienkārši vēlējās skatīties zvaigznēs, lai atklātu sev jaunas debesis…
Darbdienu rītos un vakaros regulāri mēroju ceļu uz Madonu. Braucot cauri Kusai, skatiens neviļus meklē, kāds jauns dīķītis, puķudobe vai tiltiņš parādījies privātīpašumā pašā šosejas Cēsis-Madona malā. Agrāk tur bija necila, dūkstaina vieta, bet tagad, pateicoties kādai uzņēmīgai un darbīgai ģimenei, Latvijā kļuvis par vienu skaistu un sakoptu dabas stūrīti vairāk. Pretstatā patīkamajiem vērojumiem brauciena laikā acīs duras grāvjos piemētātās tukšās pudeles, kuras kā suņu sēnes izaug ceļmalās abpus šosejai, lai arī regulāri tiek apkarotas. Nez kad mainīsies šo dīvaino autobraucēju kultūra un vai pienāks laiks, kad viņi iemācīsies savus radītos atkritumus neizmest pa braucošās mašīnas logu, bet aizvest mājās un šķirot tos, lai padarītu apkārtējo vidi sakoptāku? Galu galā, paši vien uz šīs zemes dzīvojam…
10.08.2018.