Lai cik nebūtiskas liktos pogas, tās iezīmē atšķirības starp „sapogātās" viduslaiku Eiropas un „satītā un sasaitētā" indiešu un ķīniešu-japāņu reģiona dažādiem ģērbšanās stiliem, tātad – arī starp kultūras attīstību.
Arheologi pirmās pogas konstatējuši jau III gadu tūkstotī p. m. ē. Sākumā tie bija vienkārši apģērbam piešūti kaula vai koka gabaliņi, kuriem aptina citai apģērba daļai piešūtas saitītes. Pogām bija gan funkcionāla, gan dekoratīva nozīme – skitu kurgānos atrod apģērbu gabalus ar 50 pogām, senās Grieķijas karavīri ar tām sastiprināja bruņu siksnas, tās lietoja arī senās Romas patricieši. Apaļas un ovālas, trīsstūrainas un kvadrātveidīgas, piramīdas, konusi, puslodes – antīkās pogas arheologi atrod visur. Tās veidoja no visdažādākā materiāla, atrastas arī VI gs. p. m. ē. dzintara pogas.
Tomēr pogas nekļuva par antīkā apģērba neatņemamu sastāvdaļu. Tās novērtēja tikai viduslaikos, kad kļuva iespējams (un nāca modē) veidot apģērbus, kas piegriezti un šūti „pēc figūras". Sākumā tos tiešām uzšuva tieši uz valkātāja auguma, un izģērbjoties nācās atārdīt šuves. Bet tad atcerējās par vecajām, labajām pogām. Sākumā tām uzmauca cilpas vai aptina saitītes, bet 13. gs. Vācijā ieviesa pogcaurumus. Atļauties šādu apģērba detaļu gan varēja ne katrs, un sākumā pogas uzskatāmi liecināja par valkātāja statusu. 1367. gadā vācu hronikas autors piemin „modes ākstus" Bohēmijā, kuri savam tērpam piešuva 500 un vairāk pogu. Savdabīgu rekordu uzstādīja Francijas karalis Fransuā I, liekot drēbniekiem savam samta tērpam piešūt 13 600 zelta pogu. Vēlāk, tuvāk mūsu dienām, uz pogām izveidotais reljefs līdz ar formas tērpu norādīja uz valkātāja piederību noteiktam resoram vai iestādei, piemēram – valsts ģerbonis uz militāristu mundieru pogām. Priesteru tērpa sutanā kādreiz bija 33 pogas (Jēzus Kristus dzīves gadi). It kā pilnīgi nevajadzīgās pogas karavīru mundieru piedurkņu galos pirmo reizi parādījās pēc cara Pētera I „ukaza", lai pasargātu dārgo vadmalu no zaldātu – vakarējo zemnieku – paraduma muti un degunu slaucīt piedurknēs.
Līdz 19. gs. pēdējai trešdaļai pogas bija tikai vīriešu apģērba atribūts, sievietes lietoja saitītes, āķīšus. Tad arī radās nerakstītais likums, ka vīrieši pogājās pa labi, sievietes – pa kreisi. Īsti racionāla izskaidrojuma tam nav, viena no versijām – vīrieši ģērbās paši, bet dāmām ģērbties palīdzēja kalpones, un tām bija parocīgāk darboties ar pogām kreisajā pusē.
Ķīniešu filobutonista (pogu kolekcionāra) Bu Džinfanga kolekcijā ir vairāk nekā 110 000 eksemplāru.
10.08.2018.