Vasaras pilnbriedā dārzā viskrāšņāk zied karaliskās lilijas. Lai ziedēšanas prieku neiztraucētu dažādas slimības un kaitēkļi, kas var apsēst šo augu, svarīgi zināt izplatītākās problēmas, ar kādām saskaras liliju audzētāji, un kā tās apkarot.
Pelēkā puve
Biežāk sastopamā liliju slimība ir pelēkā puve. Tās izraisītāji ir sēne Botrytis elliptica, kā arī Botrytis cinerea. Pirmajos gados pēc liliju iestādīšanas tā ir ļoti reta viešņa. Bet ar laiku uz liliju lapām parādās brūngani plankumi ar sarkanīgu apmali. Plankumi pieaug izmēros un skaitā un pāriet uz stublājiem un ziediem. Puves strauju izplatīšanos sekmē slapjas, aukstas naktis un mitras, karstas dienas.
Pamanot pirmās puves pazīmes, bojātās lapas ir nekavējoties jānovāc un jāiznīcina kā potenciāls infekcijas perēklis. Labvēlīgos apstākļos tā var apturēt vai vismaz piebremzēt slimības izplatīšanos. Pelēkās puves profilaksei ir lietojami fungicīdi.
Fuzarioze
Otrā populārākā liliju slimība ir fuzarioze. Tās izraisītājas sēnes var iekļūt sīpolā caur mehāniskiem bojājumiem saknēs vai sīpolā. Slimā sīpola saknes un pamatne kļūst brūna un pūst, auga virszemes daļas attīstība apstājas. Slimības izplatību veicinošie faktori ir augsta augsnes temperatūra un mitrums, arī pārmēslošana ar slāpekli. Slimie sīpoli ir jāizrok ar apkārt esošo augsni. Ja sīpola bojājumi nav lieli, var atlauzt bojātās zvīņas, palikušo sīpolu dezinficēt, piemēram, ar kālija permanganātu un stādīt jaunā vietā. Slimā augsne ap sīpolu ir jāaizvāc, slimību izraisītāji tajā var saglabāties pat 5 gadus. Arī fuzariozes sēnes var apkarot ar fungicīdiem.
Vīrusslimie augi nav ārstējami
No visas plašās liliju saimes tieši trompetlilijas ir vismazāk uzņēmīgas pret vīrusiem. Vīrusslimības pārnēsā sūcēji un dūrēji kukaiņi. Tulpju raibziedainības vīruss trompetlilijām ir novērots ārkārtīgi reti, reizēm gadās redzēt lilijas ar gurķu mozaīkas vīrusa pazīmēm, kas izpaužas kā gaiši, iegareni punkti vai strīpas uz lapām. Vēlāk visa lapa izžūst un atmirst. Pret vīrusslimībām zāļu nav, un augs ar slimības simptomiem ir jāiznīcina.
Liliju vabole
Specifiskais kaitēklis ir liliju vabole jeb melnkāju lilijgrauzis (Lilioceris lilii). Tā ir 5 – 7 mm gara brūnsarkana vabole, kas ir sastopama tikai uz fritilārijām un lilijām. Pašas vaboles lilijas neapskādē, toties to kāpuri slēpjas lapu apakšpusē un grauž lapas, sākot no lapas galotnes. Kad viena lapa ir nograuzta, kāpuri ar apetīti ķeras pie nākamās augstāk augošās. Sezonas laikā var izaugt vairākas liliju vaboles paaudzes.
Minētās vaboles Latvijā līdz šim nav savairojušās masveidā, tāpēc ar tām var viegli tikt galā ar manuālo metodi.
Liliju tripsis
Tas ir vēl kāds nepatīkams liliju kaitēklis. Šie ap 1 mm garie melnie kukaiņi mīt liliju sīpolā starp zvīņām. Siltums un mitrums veicina tripšu izplatību. Atbrīvoties no tiem var tikai, vannojot izrakto sīpolu insekticīda šķīdumā. Pēc sīpolu norakšanas tripsis var palikt arī augsnē, tāpēc tā arī ir jāaizvāc vai jāapstrādā ar insekticīdiem. Par atļautajiem ķīmiskajiem līdzekļiem un to pareizu lietošanu jājautā to pārdošanas vietās.
Īsa pamācība kopšanā
* Lai pareizi regulētu lilijām nepieciešamo vielu daudzumu, ieteicams ņemt talkā minerālmēslus. Jāatceras – lilijas ir rijīgas puķes. Jāizvairās no pārmēslošanas ar slāpekli.
* Veģetācijas laikā ieteicams lietot mēslojumu caur lapām. Pateicīgs mēslojums, ko izmantot pavasarī, ir pelni, kas arī kalpos slimību profilaksei. Skābu augšņu mēslošanai izmanto dolomītmiltus. Iesaka arī sadalījušos organisko mēslojumu un lapu kompostu.
* Liliju sīpoli nedrīkst saskarties ar svaigiem organiskajiem mēsliem.
* Lilijām tīk silta galva, bet vēsas kājas. Tās mīl sauli, bet karstā laikā vēlams izvairīties no augsnes sakaršanas. Labākais veids ir lietot mulču. Liliju saknēm ir nepieciešams gaiss; jo irdenāku augsni uzturēsim, jo labāki panākumi būs gaidāmi.
* Jāatlapo apmēram 10 cm no stublāja kāta.
* Lilijas ieteicams laistīt retāk, bet tā, lai ūdens tiešām tiek līdz saknēm. Ūdens daudzumam uz vienu kvadrātmetru jābūt 20 – 30 litriem.
* Lilijas vislabāk laistīt no rīta, lai lapas ātrāk nožūtu un pie tām nepieliptu patogēno sēņu sporas, kas veicina saslimšanu ar pelēko puvi.
* Lilijas ieteicams griezt no rīta, bet nogrieztos ziedkātus bez ūdens klātbūtnes nav ieteicams glabāt ilgāk par stundu.
* Veģetācijas periodam beidzoties, ziedlapas, kā arī citas nobirušās auga daļas un bojātās lapas dobē atstāt nevajadzētu, tāpat stublājus nogriež un aizgādā prom no dārza. Auga daļas var būt pelēkās puves avots un nākamajā sezonā sagādāt audzētājam nepatīkamus brīžus, jo puves izraisītāja sporas spēj pārziemot slimības skartajās auga daļās.
27.07.2018.