„Pats ceļš pie jums līdz Mētrienai jau bija kā skaista, liela dzeja. Šur tur vēl manāms sniegs, ceļš klāts ar ledu, un blakus kā pavadone tek Daugava," ar šādiem vārdiem savu tikšanos ar mētrēniešiem iesāka dzejniece Maija Laukmane. Nu jau trešo reizi februārī — Sveču mēnesī — Mētrienā notika bibliotekāres Marutas Ošas rīkots dzejas pasākums. Tā ir skaista, emocionāla tradīcija.
Deg sveces, fonā skan mūzika, un sirdis piepilda dzeja. Pie mums ciemojušās dzejnieces Sarmīte Radiņa un Anita Skrjabe. Šogad tikāmies ar dzejnieci no Talsiem Maiju Laukmani.
„Mana nolemtība ir pierakstīt dzejoļus. Bez tā iztikt nevaru. Dzejā ieliktās domas – tas ir spēks, enerģijas gūzma. Rakstītam vārdam ir spēks, tomēr salikti vārdi vēl nedzīvo. Ja, izlasot dzejoli, jūtu sevī ieplūstam enerģiju, zinu, tā ir īstā dzeja. Runāt par dzeju ir tas pats kā runāt par sniegavīra kušanu – vienam patīk, citam ne," atzīst dzejniece.
Šo tikšanos vēl iespaidīgāku darīja dzejnieces jaunās grāmatas „Izsapņotie sniegi" prezentācija. Esam gandarīti un lepni, ka tieši Mētrienā daudziem dzejas mīļotājiem tagad ir pieejama šī grāmatiņa, jo, kā atklāja Maija Laukmane, grāmatiņa esot rakstīta vairāk talsiniekiem.
Ar dzejnieces laipnu atļauju grāmatas lappusēs piedāvājam ielūkoties arī „Stara" lasītājiem. Maijas Laukmanes dzejas vārsmās mīt patiesums, skaistums, sirds gudrība. Māksliniece atzina, ka savai vecmāmiņai apsolījusi, ka „pie manām drēbēm nepielips iedomības putekļi, rakstīšu no sirds"…
Autore: SOLVITA STULPIŅA
"Mētrienas Dzīves" redaktore