Liezēres pagasta „Baltiņu" mājās saimnieko Laila un Aleksis Valaiņi. Viņiem piederošajā bioloģiskajā saimniecībā jau septiņus gadus tiek audzēti gaļas lopi.
Vecā māja piedzīvo pārvērtības
– Sākām ar trim četrām gotiņām, tagad saimniecībā ir apmēram 30 Šarolē un Limuzīnas šķirņu govis. Kad saimniekošana tika uzsākta, izmēģinājām audzēt arī Herefordas, bet šai govju šķirnei nav tāda noieta. Ar piensaimniecību nenodarbojamies, pienu slaucam tikai savām vajadzībām, – stāsta Laila. Saimniekošanu „Baltiņos" aizsāka Lailas mamma, vēlāk Laila pārņēma saimniecības darbus savā pārziņā. Māja ir mantota no viņas mammas omītes, pēc tam tur dzīvojis mammas tēva brālis. Kad viņš nomiris, mājas kādu laiku nav bijušas apdzīvotas. Viss, kas palicis pāri no ēkas, – tikai četras sienas. Sākuši visu remontēt no jauna. Šobrīd dzīvošanai gatavas trīs istabas, izremontēta arī vannas istaba un tualete. Naudu, kas nopelnīta, ieguldījuši mājas un kūts būvei. Laila priecājas, ka atradusi darbu skolas ēdnīcā. Pa vasaru viņai piedāvā aizvietot pavāres, un alga, ko izmaksā, ir labs atspaids.
– Laukos darbu atrast ir grūti, bet uz nedēļu dzīvot Rīgā – tas nav tik vienkārši, – domīgi nosaka Aleksis. – Audzējam arī labību, kartupeļus. Pavisam kopā mums pieder 18,5 ha lauksaimniecības zemes un 10 ha meža. 5 ha atvēlēti graudaugiem, 0,7 ha – kartupeļiem un pārējais – zālei un ganībām. Jau 12 gadus „Baltiņi" ir bioloģiskā saimniecība. Pirms pāris gadiem uzrakstījām projektu, nopirkām traktoru. Jāņa Dūklava aizsāktais projekts bija pirmais solis pretī mūsu saimniecības attīstībai. Paldies viņam par tāda projekta ierosināšanu. Pagājušajā gadā uztaisījām vēl vienu projektu un iegādājāmies siena presi un šogad kombainu, lai būtu neatkarīgi no citiem. Tagad mums ir pašiem sava tehnika. Ražu pati dabīgi žāvēju un kaltēju mājās.
Pret dzīvo dabu izturas ar cieņu
„Baltiņu" saimniecībā tiek audzētas arī cūkas, vistas un tītari. Starp parastajām mājas vistām pagalmā nesteidzīgi savā nodabā pastaigājas skaistas un pūkainas vistiņas – Ķīnas zīdspalviņas. Lailas sapnis ir pašai savs zirgs, bet izskatās, ka vismaz tuvākajā laikā šī iecere nerealizēsies, jo darbu ir daudz, bet zirgam nepieciešama pastāvīga uzmanība un rūpes. Visam neatliek laika.
Arī Lailai šī vasara sagādā raizes – jārūpējas par barības sagādāšanu lopiņiem, tiesa, par to viņa gādā kopā ar vīru: – Kā ir, tā ir. Ceram vēl uz rudeni, kad sagatavosim skābsienu, to arī darām pašu spēkiem. Skābsiena gatavošana uz pasūtījuma ir ļoti dārga, nejūtamies tik bagāti, lai prasītu to gatavot kādam par samaksu. Šobrīd ir sagatavoti 40 ruļļi, bet gribas kādus 60- 70. Sola lietu, cerams, uzaugs arī atāls.
Ganāmpulks uzturas ārā no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Gotiņas Laila pa ziemu tur kūtī. Kā pati saka, viņa nav nežēlīga pret lopiem un nespēj iedomāties, ka ziemā un aukstumā govīm nāktos dzīvot laukā. Un stāsta, ka dzīvnieku labturības noteikumi neatļauj govis ziemā turēt ārā. Tomēr pārkāpumi tiek pieļauti, jo kontroles ziemā nerīko reidus pa saimniecībām, visas pārbaudes notiek vasarās.
Atvēl laiku tam, kas tuvs sirdij
Laila ir ne tikai čakla saimniece, bet arī liela dejotāja un teātra spēlētāja. Tas ir viņas hobijs.
– Nu jau būs paskrējuši četri gadi, kopš sāku spēlēt teātri, dejošanu šobrīd nācies pārtraukt, jo kolektīvā jūtams liels puišu trūkums. Te viņi ir, te atkal pazūd, – smejas Laila.
Ja viņa darbojas virtuvē, varam būt droši, ka rezultāts vienmēr izdosies izcils. Laila ir teicama saimniece, beigusi Jāņumuižas tehnikuma mājsaimnieču grupu. Trīs gadu laikā Laila apguvusi prasmes gatavot, veidot dažādus rokdarbus, strādāt dārzkopības un lauksaimniecības darbus. Talantu un sparu darboties virtuvē Laila mantojusi no mammas un omītes. Abas bijušas ēdnīcas vadītājas un labas ēst gatavotājas. Taujāta par saviem firmas kārumiem un našķiem, kas iecienīti ģimenē, viņa atsmej, ka vīru iebarojusi ar biezpienmaizēm, tās viņam kādreiz ļoti garšojušas. Tagad kādu laiku Aleksis tās vairs neēd, būšot atēdies. Tā kā Lailas vīrs ir mednieks, mājās tiek pārnests arī medījums.
– Pirmo reizi šogad pati mēģināju pagatavot desas no vīra sagādātā medījuma. Žāvēt un marinēt gaļu principā ir mana ikdiena, bet ar desu gatavošanu saskāros pirmo reizi. Ļoti gribējās izmēģināt, kā man sanāks. Bija mazliet sausākas, nekā vajadzēja, bet tas pirmajai reizei ir normāli. Aleksis ir labs zivju žāvētājs, paši uzbūvējām žāvētavu ar puķu dobi tās priekšā. Tas ir Alekša projekts, viņa ideja, ko meistars realizēja. Es gribējusi vienkārši, bet nē, vīrs nebija ar mieru. Vajag trepītes, arku… Iesākumā viņš pie tā strādāja pats, bet nepietiek spēka un laika, lai paveiktu visu. Darbu saimniecībā ir ļoti daudz, lūdzām talkā meistaru, – nosaka „Baltiņu" saimniece.
Dzīvo saskaņā ar dabu
Aleksis ir liels mednieks un makšķernieks, kopā ar draugiem dodas medībās.
– Viņam ļoti patīk braukt ar traktoru, es pat sākumā biju ļoti pārsteigta. Viņam līdz šim nebija tiesību, tagad ir nolicis visas: gan traktora, gan mašīnas, pat kombaina. Viņš ir īstens fanāts, turklāt izteikts dabas cilvēks, jo ūdens un mežs ir Alekša stihija, – smaida Laila.
– Lielākā zivs, ko pagaidām esmu noķēris, ir 10 kg smaga līdaka. Nekur prom no mājas nebraucu ne medīt, ne zvejot, man labāk patīk, ja viss notiek uz vietas. Diezgan regulāri rudeņos braucam uz Ventspili butēs, bet vasaras darbi prasa tik daudz laika, ka nemaz nevar izrauties. Šogad jau norunājām, ka noteikti jāmēģina aizbraukt. Atpūsties vajag un galvu izvēdināt arī. Medībās ir gājis visādi. Es jau tikai dzinējos esmu, patīk svaigs gaiss un gribas izlocīt kājas, – vaicāts par saviem hobijiem, atklāj Aleksis.
Istabā virs kamīna greznojas kāda īpaša trofeja. Tie ir milzīgi bieža ragi. Arī tas ir Alekša hobijs – iet pa mežu un meklēt nokritušus ragus. Reizē tas ir gan sports, gan relaksācija. Turpat pie mājas mierīgs viļņojas Atstirves ezeriņš – kāpēc gan neizmantot izdevību un nepavadīt nesteidzīgus atpūtas mirkļus?
Mūsu sarunas dienā Liezērē notika bezceļu automašīnu sacensības. Aleksis katru gadu dodas palīgā veidot trasi. Vaicāts, vai arī pats piedalās šajās sportiskajās aktivitātēs, Aleksis atbild – lai gan pašam ļoti patīkot sports un braukšana ar kvadraciklu, piedalīties sacensībās nesanākot. Tam esot vajadzīga liela nauda un sponsori. Turklāt kvadracikls iegādāts saimniecības darbiem, nevis izbraukumiem savam priekam. Detaļas un remonts izmaksājot vairāk nekā vieglajai automašīnai.
Mūsdienu sarežģītajā, ekonomiski nestabilajā situācijā izdzīvot un taupīt ir ļoti grūti, sevišķi vēl, ja ir lauku mājas un saimniecība. Prieks, ka Latvijas laukus apsaimnieko tādi jauni un uzņēmīgi cilvēki. „Baltiņu" saimnieki nedomā pamest Latviju un meklēt laimi ārzemēs, bet cītīgi turpina iekopt mājas savā tēvu zemītē.
17.07.2018.