3. jūlijā LPKS "Barkavas arodi" lauku saimnieki pulcējās uz Lauka dienu, kuru ievadīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis ar prezentāciju par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas ierobežojumu pēc 2020. gada.
Augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu visā Eiropas Savienībā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva. Tās mērķis ir harmonizēt AAL lietošanas prasības un panākt AAL ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot ar to izmantošanu radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.
– Sabiedrībā nereti runā par to, ka zemnieki apstrādā laukus pirms labības novākšanas, ka graudi ir saindēti. Mēs kopš 2008. gada veicam monitoringu, un pārbaudes rezultāts ir tāds, ka pusei paraugu glifosāti vispār netiek konstatēti, bet otrai pusei rādītāji nepārsniedz pieļaujamās normas. Šis gads ir dīvains, kad labība sausuma ietekmē ir zema auguma, un, ja turpinās līt, nezāles var to pārņemt. Saprotams, ka zemniekiem par to ir jādomā, – uzsvēra R. Arnītis.
Ringolds Arnītis atzīmēja, ka turpmāk ir nolemts pārskatīt visas esošās darbīgās vielas, lai līdz 2020. gadam EK varētu pieņemt lēmumu par vairāk nekā 300 darbīgajām vielām: – Līdz šim darbīgās vielas vairāk tika atļautas, nekā anulētas, beidzamajā fāzē no 2012. līdz 2018. gadam ir pretēji – anulēto darbīgo vielu kļūst arvien vairāk. Sabiedrības spiediens ne tikai Briselē, arī Latvijā ir tāds, ka lauksaimniekiem arvien mazāk vajadzētu lietot augu aizsardzības līdzekļus. Dalībvalstīs vēl strīdas par to, ko un kā vajadzētu darīt. Pastiprinās kritēriji attiecībā uz cilvēku veselību, vides aizsardzību, tāpēc kritīs ārā vesela rinda vielu saistībā ar bišu aizsardzību. Līdz ar to lauksaimnieku bažas ir par to, ka vasaras rapša, kartupeļu audzēšana ir nopietni apdraudēta. Domājam, debatējam, ko lauksaimniekiem nozīmē reāla ražošana, ko nozīmē pareiza AAL lietošana. Runājam arī par endokrīnajām vielām, kas skar personīgo veselību, un ceru, ka zemnieki lieto aizsargtērpus, taču ir uztraukums par cilvēkiem, kas lieto intensīvi audzētu produkciju. Ministrijai velta lielu kritiku pret to, ka cīnāmies par glifosātu lietošanas pagarināšanu lauksaimniecībā. Jautājums – kas notiks pēc 2020. gada, jo pasaules lielākā problēma ir veselība. Vesela rinda nosaukumu tiks izņemti no AAL reģistra, un vajadzēs domāt, kādā veidā lauku saimniekiem nodrošināt saimniekošanu. Kā agronoms saku, ka bez gudriem un pieredzes bagātiem lauksaimniecības konsultantiem, kas skaidros, kas ir integrēta saimniekošana, to nevarēs izdarīt. ES pamatdokumentos ir ierakstīts, ka visiem lauku saimniekiem ir jāsaimnieko ar integrētajām saimniekošanas metodēm – jāievēro augu seka, augu maiņas, jābūt mēslošanas plānam utt. Agronomam konsultantam ir jābūt tādam, kas nefokusējas uz AAL tikai savas kompānijas dēļ. Fokusam ir jābūt uz lauksaimnieku ienākumiem. Tas ir arī zinātnes jautājums, kā strādāt lauksaimniekiem, ko likt aizliegto AAL vietā.
VAAD jau ir aicinājis zemniekus uztvert to kā iespēju atgriezties pie piemirstiem agronomijas pamatprincipiem, ar kā palīdzību ilgtermiņā spēsim saglabāt mūsu galvenā resursa – augsnes – auglību, spēsim saglabāt tīru, nepiesārņotu vidi un arī parūpēsimies par savu un savu līdzcilvēku veselības saglabāšanu.
2018. gada aktualitāte – par ekoloģiskajām platībām vairs netiek atzītas pupas, un tur var lietot AAL, kaut Briselē zaļā dzīvesveida aizstāvji vērš sabiedrības uzmanību uz ALL samazināšanu. Sūdzības nāk no tiem, kas dzīvo laukos tikai sezonāli un kam ir brīnums par to, ka tiek cirsti meži, ka zemnieki izved mēslus, ka tiek smidzināti lauki. Šogad ir uzsākta intensīva AAL lietošanas iekārtu pārbaude. Veicot sertifikāciju, esam konstatējuši, ka ir ļoti daudz jaunu iekārtu, bet, ja tiks konstatēts, ka kāds strādā ar nesertificētu iekārtu, tiks piemēroti sodi.
10.07.2018.