Liekas, ka šonedēļ visi esam apgarotāki, emocionālāki un neredzamām stīgām vienoti Vispārējo latviešu XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku noskaņās.
Gandrīz katrā ģimenē ir kāds tuvinieks, kas patlaban atrodas Rīgā svētku dalībnieku kolektīvos, kas brīvbrīžos mobilo tālruņu Watsup aplikācijā sūta video no Rīgas, no mēģinājumiem, no estrādes, no kāda pasākuma, kas ir pārpilni gan pozitīvām emocijām, gan arī pasūdzas par to, ka nav laika pagulēt – vakari beidzas vēlu, bet rītos mēģinājumos uz strīpas jābūt agri.
Taču Dziesmu svētku gars, ko izjutām, skatoties skaisto, tautiski tērpto kolektīvu gājienu, kas Latvijas simtgadei cienīgi ilga septiņas stundas, ir piestrāvojis visus mūs – gan dalībniekus, gan mājās palicējus. Esam lepni, ka Latvijā Dziesmu un Deju svētki ir tāds fenomens, ko var ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā. Jā, un tie Latvijas karogi, ko šoreiz lepni nesa katrs kolektīvs, vairoja patriotismu un lepnumu par savu valsti.
Kamēr visa Rīga skan dziesmās, dimd dančos, svētku prieks atbalsojas dzīvespriecīgos ļaudīs, kas saplūduši galvaspilsētā no lauku novadiem un pagastiem, lietus vietām bagātīgi atveldzējis laukus. Tie pamazām sāk atdzīvoties un kļūst zaļāki pēc ieilgušā sausuma, tikmēr Dziesmu svētku dalībniekiem lietus nepavisam nebūtu vajadzīgs.
Madonā liekas, ka šonedēļ mūsu mazpilsēta palikusi tukšāka un klusāka, jo liela daļa aizbraukuši uz Dziesmu un Deju svētkiem, kas pieskandina galvaspilsētu. Domas tā vien aizlido pie viņiem – vai priecīgi, vai paēduši, vai enerģijas gana daudz?
– Vai kādam nav lieka biļetīte? – lasu internetā, jo ir taču vēlēšanās skatīties deju lieluzvedumu "Māras zeme" tiešajā ēterā, klātienē izjust saviļņojumu un izkust vilnī noslēguma koncertā "Zvaigžņu ceļā", uz skatuves lielajā bišu spietā mēģinot sameklēt savējos. Ticiet vai nē, bet biļetītes mēdz arī "kā no gaisa" uzrasties, un cerams, ka tiem, kas patiesi vēlas nokļūt svētku epicentrā, tas arī izdosies – vai par lielāku, vai mazāku naudu un pūlēm.
Daudzi mājinieki šonedēļ aktīvi seko līdzi Dziesmu un Deju svētku notikumiem Rīgā, skatoties TV pārraides – gan tiešraides, gan reportāžas. Ja nav palaimējies iegādāties biļetes uz kādu no grandiozajiem koncertiem, Dziesmu un Deju svētku varā varam mēģināt nokļūt arī mājās, skatoties televīzijas tiešraides un ar sirdi būt kopā ar visiem simtgades tautiskāko svētku dalībniekiem Rīgā. Bez burzmas, bez sastrēgumiem un rindām, bez Rīgas kliņģeru cenām, dzerot piparmētru tēju un ēdot mežā salasītās mellenes.
6.07.2018.