Pirms Jāņiem ilgstošā sausuma dēļ biedrība „Zemnieku saeima" rosinājusi Ministru kabinetu izsludināt un Saeimu – apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Biedrība nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu lemt par šāda lēmuma izsludināšanu Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai. Lai gan pa Jāņiem lietus kārtīgi uzlija, tomēr ne visur tas tik spēcīgs, kā cerēts, un valgme daudzviet vēl aizvien ir nepietiekama.
Šā gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums ir bijis nepietiekams, tādējādi būtiski ietekmējot lauksaimniecības kultūraugu veģetāciju. Augsnē nav nepieciešamā mitruma, kas nodrošinātu normālu augu attīstību un augšanu. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa vai arī nokrišņu bijis ļoti maz, tādēļ šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas, augi novārguši vai pat pilnībā iznīkuši.
„Zemnieku saeima" prognozē, ka daudzās saimniecībās šogad raža tiks iegūta nepietiekamā apmērā, līdz ar to lauksaimnieki var nebūt spējīgi izpildīt savas saistības pret kreditoriem. Uz situācijas nopietnību norāda arī augļu, ogu, dārzeņu un labības audzētāji. Augļkopji jau cietuši vērā ņemamus zaudējumus pavasara salnu un rudens lietavu rezultātā, taču tagad ražu bojā sausums un karstums. Dārzi izkalst, aizmetušies augļi nobirst, un prognozes rāda, ka augļu un ogu ražas apjoms būs par 40% mazāks nekā parasti.
Tāpat nelabvēlīgie laikapstākļi ietekmējuši arī lopkopjus, jo daudzviet ir radušās problēmas ar barības nodrošināšanu mājlopiem. Karstums un sausums nesaudzē graudaugu sējumus un lopbarībai paredzētās zāles platības, mazinot augu iespējas saņemt uzturvielas no augsnes – labība izkalst, nopļautās pļavas izdeg, lopiem tiek prognozēts bada gads, tāpēc daudzviet sācies to likvidēšanas process.
Abpus šosejai Madona-Mētriena aiz Lielniekiem skatienam paveras labi kopti tīrumi, kurus aprūpē Andris Pastars, ZS „Vīkšņi" saimnieks. Telefonsarunā centos noskaidrot, kā tad šajos nelabvēlīgajos klimata apstākļos viņam veicas ar saimniekošanu. „Šogad „Vīkšņos" lauksaimniecības zeme plešas apmēram 130 ha platībā – 40 hektāros tiek audzēti vasaras kvieši, tikpat liela platība atvēlēta miežiem, 18 ha šopavasar iesētas auzas, bet 17 ha – rapsis. Deviņus hektārus aizņem timotiņa lauki, no tā plānots izaudzēt un ievākt sēklu," par savu saimniecību pastāsta Andris.
Pirms Jāņiem vaicāts, kad Mētrienas pusē pēdējoreiz labi lijis, viņš saka: „Neatceros, bet tik traki, ka sējumi būtu izdeguši, vēl nav, zeme gan ir ļoti sažuvusi, labība neaug, līdz ar to tiek kavēta augu attīstība. Protams, arī raža būs ietekmēta, negribētu pat prognozēt, cik liela tā būs. Jau pavasarī visādi gāja, bija problēmas ar sēklas dīgšanu."
Mājlopus „Vīkšņos" neaudzē, nodarbojas tikai ar graudkopību, un šobrīd saimnieks nedomā izmēģināt vēl kādu citu sējumu ieviešanu. „Jātiek galā ar to pašu, kas jau ir. Tiem, kuri audzē lopus, pašlaik ir problēmas ar ganībām. Kad zāli nopļauj, neataug atāls," stāsta Andris.
Zemnieka dzīve un darbs vienmēr bijuši atkarīgi no laikapstākļiem – saules un lietus, vējiem un sala. Lai pastāvētu un nemestu plinti krūmos, vajag lielu gribasspēku un neatlaidību. Taču reizēm ir tā, ka ar paša gribēšanu un varēšanu vien nepietiek – tā teikt, cilvēks domā, bet daba dara savu. Ražai nelabvēlīgus laikapstākļus Latvijas lauksaimnieki piedzīvoja arī pērn, kad ilgstošā lietus dēļ lauki mirka ūdenī, rudenī daudzviet neizdevās novākt ražu un iesēt ziemājus.
„Vīkšņu" saimnieks Jāņos sagaidīja tik ilgi gaidīto lietu. „Mētrienā uzlija 23 ml. Tas jau ir kaut kas! Uz saviem tīrumiem gan vēl neesmu aizbraucis, tik ātri jau arī nekādas pārmaiņas nebūs redzamas. Rīt plānoju apstrādāt rapšu lauku ar minerālmēsliem. Tas iedos zināmu dopingu. Kopējo ražu gan lietus vairs nepacels. Tas uzlija pārāk vēlu," atzīst Andris Pastars.
26.06.2018.