Pēc negaidīti ilgstošā sausuma, kas sākās jau maijā un turpinās joprojām arī jūnijā, – ai, kā gribētos, lai šoreiz tā arī būtu.
Zāle izdegusi, labība izkalst, lietus trūkumu izjūt ne tikai graudkopji, bet arī dārzkopji un dārzeņu audzētāji. Arī lopus ir grūti gan paēdināt, gan padzirdīt. Dažviet jau dzird, ka zemnieki, skatoties uz izdegušajām pļavām un nezinot, vai izdosies sarūpēt barību ziemai, ļoti nopietni apsver iespēju likvidēt savas saimniecības.
Ne tikai Kurzemē, bet gandrīz visā Latvijā ir izveidojusies kritiska situācija lauksaimniecībā, kad ārkārtas situācija būtu jāizsludina vai visā valstī. Sausuma ietekme uz dažādām kultūrām ir acīmredzama.
No sausuma cieš arī putni un meža dzīvnieki, kuri bezpalīdzīgi noraugās, kā krītas ūdens līmenis grāvjos, dīķos, upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs. Situāciju var glābt tikai kārtīgas lietavas. Sinoptiķi gan prognozē slapjus Jāņus, lielākos nokrišņus paredzot ceturtdien un piektdien, kad to daudzums varētu sasniegt pat 20 milimetru. Taču vakarrīt, kad sagaidījām vasaras saulgriežus, gada garākajā dienā tomēr vairāk izskatījās, ka lietus mākoņi kārtējo reizi vismaz Madonas pilsētai ies secen.
Aizvien lielāku satraukumu pauž ne tikai zemnieki, kurus lielais sausums skāris vistiešāk, bet arī pašvaldības (tai skaitā Madonas novads), nosūtot vēstules Zemkopības ministrijai, lūdzot izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar ilgstoša sausuma ietekmi uz lauksaimniecību.
Vēl otrdien Ministru prezidents Māris Kučinskis norādīja, ka, pirms lemt par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, nepieciešams veikt zaudējumu aprēķinus un iespējamos kompensāciju apmērus. Pēc premjera domām, ir pienācis laiks radīt mehānismu (iespējams, ar valsts atbalstu), kas rosinātu bezmaz vai visus lauksaimniekus apdrošināt savus sējumus pret dažādiem dabas untumiem. Savukārt vairāki zemnieki ir pauduši, ka būtu jāveido krīzes fonds, jo apdrošināšanas maksa daudziem lauksaimniekiem nebūs pa spēkam.
Taču jau ceturtdien premjers, tiekoties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu, vienojās, ka otrdien, 26. jūnijā, pēc valdības sēdes tiks sasaukta Krīzes vadības padomes sēde, kurā lems par to, vai un kuros reģionos izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.
Bet jau tagad ir zināms, ka sausuma radīto postījumu dēļ ES fondu finansējuma saņēmējiem un projektu realizētājiem nepiemēros soda sankcijas. Un labi, ka tā. Neviens jau nav ieinteresēts, lai mūsu zemnieki nonāktu „zem ūtrupes āmura".
22.06.2018.