Rudens, ziema, pavasaris nu ir galā – slapjdraņķis, sniegputenis ar
kupenām, nošķiebies sniegavīrs, kura līkais deguns guļ sniegā zem mana
loga. Žļurga uz trotuāra, ne vienam vien izdodas pabraukt uz dibena.
Koša saulīte, bet "ar zobiem". Gravā strautiņš reizēm atdzīvojas un
cenšas izlauzties, lai dotos uz leju.
Reizēm, kad "sirds tik smaga kā akmens dus, atceros sauli!"…
Maijs
aizlidoja reizē ar pieneņu pūkām, steigā pārziedējušiem ceriņiem,
izkaltušu zemīti. Klāt jūnijs. Izlaidumu un svētku laiks.
Kā sauksi, tā atskanēs… Tā ir taisnība. Būsi labs pret citiem, tādu attieksmi saņemsi sev. Ir izņēmumi, bet to ir maz. Pasaule plaša, arī cilvēku "jūra". Pozitīvā ir daudz – daudz vairāk, nekā negāciju. Stāstīšu par saviem vērojumiem Madonā.
Jauki cilvēki dzīvo Madonā. Labestīgi, sirsnīgi, iejūtīgi.
Ieejot veikalos, ne vienmēr izdodas ātri sameklēt vajadzīgās monētas. Aizmugurē stāv rinda. Jāuztraucas, jāatvainojas, bet kasierītes teiktais nomierina – "nesteidzieties, pagaidīs". Sirdij kļūst silti, gaiši.
Nekur nav tik labas meitenes, kā veikalā "Aibe" Raiņa ielā. Inta, Lidija, Sarmīte, Nataļja. Palīdz izvēlēties, nopirkto aiznest uz kasi; uzlikt mugursomu plecos – arī to cenšas izdarīt. Lai viņām visām laba veselība, veiksme!
Bibliotēkā vienmēr sagaida Rasmas un Valentīnas labestība.
Ieejot laikraksta "Stars" redakcijā, var saņemt tikai labas emocijas. Galvenā redaktore Baiba ar savu sirsnību ļauj man justies možākai, darbīgākai. Daudz veiksmes Jums visiem!
16. jūnijā Sarkaņu pagasta "Rēķu kalnā" uz saviem 70 gadiem atskatījās madonietis Jānis – labestīgs, gudrs cilvēks.
"Ai, vasara, es tevi smaržā jūtu,
Kur dābols sārts un vanagzirnis zied.
Un cik man kādreiz bijis domu grūtu,
Tās tu pār kalniem vieglos vējos svied."
(Z. Ezerniece)
Jāni, mēs ar Edvīnu Tev vēlam skaistas nākamās dienas!
Jāņa māsa Sandra (arī madoniete) veltījusi sevi garīgajai dzīvei (dēls Gaitis – priesteris), ir labdarīga pret citiem. Arī man viņa ir daudz palīdzējusi. Lai augstākie spēki abiem stāv klāt!
Man veicas – sastapt tikai labus cilvēkus. Vēlos pateikties pilsētas 2. maršruta autobusu šoferiem. Nekautrējas pat salabot nūjošanas nūju, ja tā "sadalās". Šoferis Viktors paņem, salabo, saka: „Nekas, pagaidīs, ko jūs darīsiet uz ielas bez nūjas?"
Arī citi cilvēki ir laipni, saprotoši. Prieks par viņiem!
Atceros, bija gadījums – nejutos vesela, bet agri no rīta jāiet uz autoostu, jābrauc tālāk. Mugursoma smaga, jāiet tālu. Pakritu, kājas slīd, piecelties nevaru. Piesteidzās jauneklis, palīdzēja, pat aizveda ar savu auto uz autoostu, somu iedeva šoferim, palīdzēja iekāpt. Diemžēl aizmirsu viņa vārdu. Paldies Tev! Varbūt lasīsi šo rakstu, tad atcerēsies.
Mani tuvākie, mīļākie cilvēki man palīdz, bet viņi nedzīvo Madonā.
Ir veicies ar kaimiņiem. Riekstiņu ģimene – Valentīna un Jānis (ja kas, varu zvanīt viņiem, zinu – palīdzēs). Jauki, sirsnīgi, izpalīdzīgi.
Skolotāja Aija, kurai pateicos par visu labo.
Sētnieki Valentīna un Miša. Ziemā, kad slidens, nesot atkritumus uz konteineru, man paņem tos un aiznes – "neejiet, vēl pakritīsiet". Arī tagad liek maisiņu atstāt pie durvīm. Brīnumainā kārtā – tas pazūd…
Jaukas kaimiņienes ir Gaļina un Irina.
Arī pārējie ir patīkami cilvēki.
Vislabākais palīgs ir Aņa. Mīlu viņu – sirsnīgu, izpalīdzīgu. Kad slimoju, nesa man siltu ēdienu, rūpējās. Tā tas ir arī tagad. Paldies Tev, Aņečka! Viņas ģimenē ir jauki, atsaucīgi cilvēki. Ja nedarbojas televizors, atnāk, salabo; "iestrēdzis" mobilais – arī to "atdzīvina".
Liels prieks par pagalma bērniem. Visu redz, saprot, pamana, palīdz. Sevišķi mīļa ir "sienāzītis" ar savu draugu Daņu. Atplestām rokām skrien pretī, apķeras un pieglaužas…
Esmu bagāta ar labestības apliecinājumu. Tik tiešām, saku jums no sirds – kaimiņu būšana ir laba lieta.
22.06.2018.