Liezēres pagasta „Lāčplēšu" māju saimniece IEVIŅA LIELDIENA ar vīru Uldi un jaunāko dēlu Jāni cieši pieturas pie latviskām tradīcijām – vasaras saulgriežiem un Līgo svētkiem šai ģimenē ir īpaša nozīme. Iekoptajā sētā ik stūrītis liecina par darbīgu saimnieku čaklām rokām, un pati vietas enerģija pļavu ielokā un ezera krastā tā vien mudina būt saskaņā ar dabu. Saimnieku viesmīlību un „Lāčplēšu" īpašo atmosfēru vienmēr novērtē viesi, tai skaitā arī laikrakstam „Stars" bija tā iespēja īstajā saulgriežu dienā, 21. jūnijā, pasmelties šīs saimes Jāņu svinēšanas tradīcijas, kā arī receptes gardam cienastam.
– Saulgriežos cēlos līdz ar sauli, to sveicināju, kāda piedzimu, tāda pa pļavu aizskrēju līdz ezeram, nopeldējos. Pulksten 13.07 bija īstais saulgriežu brīdis, kad arī saulīti godināt un visus šos rituālus turpināt. Kad saulīte ies uz rietēšanu, Jancītis ar kramiņu iekurs ugunskuru. Ugunij atdosim iepriekšējā gada Jāņu vainagus, iesim pirtī, kur uz lāvām klāsim papardes, uz galvas – lai mazāk karsē un ir lielisks aromāts – upeņu slotiņas. Pa dienu tiek vāktas jāņuzāles, šogad gan to ir mazāk karstuma dēļ, bet pavasarī jau savācu gaiļbiksītes, jasmīnus, raspodiņus. Vēl no pagājušā gada daudz zāļu tējiņu palicis. Tā runā, ka visas tās zālītes, kas aug pie mājas, cilvēkam arī ir nepieciešamas veselībai – ka daba pati pasaka priekšā. Arī pirtsslotiņas sienu, jo tieši saulgriežu dienā ir vislabākā enerģija augiem, arī ūdenim, saulesgaismai. Saulei pretim jāpasniedz rokas ar atvērtām plaukstām, jāapgriežas pulksteņrādītāju virzienā ap savu asi, jānoguļas ar vēderu uz zemes – lai tās enerģija izstrāvo cauri. Šeit dzīvoju desmit gadu, cenšoties būt saskaņā ar dabu, un jāteic – slimojusi neesmu, ārsti man nav bijuši vajadzīgi, – par vasaras saulgriežu sagaidīšanu pastāsta Ieviņa Lieldiena. Viņas vīrs Uldis palepojas, ka skrējienā apkārt Madonai, lai gan savā vecuma grupā bija vienīgā skrējēja un automātiski -uzvarētāja, Ieviņa apsteigusi arī daudzus gados jaunākus skrējējus no citām grupām. Viņa noteic:
– Uzskatu, tajā tiešām palīdz šī dabiskā enerģija, ko uzņemu Jāņos un kuras pietiek visam gadam. Tās ir seno laiku gudrības; protams, ne visam tam ticu, bet ir tajā lietas, kas dod man spēku. Piemēram, arī jāapskauj ozols, uzņemot tā spēku; tā daru pēc peldes. Savukārt pirtiņa man ir kā svētnīca, kas noņem nogurumu, kaites, dod enerģiju. Jāteic, viss ir pašiem tepat apkārt – dabā un dārzā.
Veselīga dzīvesveida filozofiju Ieviņa ar ģimeni piekopj arī ēdienkartē. Maizi, piena produktus pērk no vietējiem zemniekiem, dārzeņus izaudzē pati, cenšas gatavot veselīgi.
– Ziemā mājiniekus palutinu diezgan daudz, jo ir vairāk laika nomēģināt dažādas receptes. No „Ievas" grupas žurnāliem iecienītākās receptes izrakstu savā recepšu grāmatā. Visvairāk laikam patīk izmēģināt saldumu, kūku, desertu receptes, varbūt tāpēc, ka laukos darāmā vienmēr ir daudz un to enerģiju sanāk izlikt. Kamēr Uldis šopavasar bija Amerikā, ar Janci izdomājām, ka ēdīsim veselīgi. Pievienojāmies facebook slaiduma izaicinājumam, mēnesi izturējām, un es 8 kg svara tiešām arī nometu. Vasarā daudz sanāk noskrieties, nostrādāties, tad to tā nejūti, bet pa ziemu reizēm gadās aizrauties ar ēdienu. Piekrītu, ka ir jāēd veselīgi, piedomājot pie uztura piramīdas un porciju lieluma. Turklāt man arī garšo visi dārzeņi, salātlapas, esmu sasējusi spinātus, rukolu, redīsus un daudz ko citu. Vīrs šogad uztaisīja lecekti no vecās duškabīnes, tad nu izaudzēju savus tomātiņus, puķu stādus.
Dārzs, puķes ir Ieviņas Lieldienas sirdslieta, un tas arī atspoguļojas iekoptajās puķu kastēs, akmeņdārziņos un apstādījumos. Šajā karstajā vasarā augiem ir grūti, tie regulāri jālaista, Ieviņa ar katru stādiņu ik rītu arī parunājas. Un augi viņas „zaļajiem pirkstiņiem" klausa. Ieviņa pastāsta: – 25 gadus nostrādāju Mārupes siltumnīcās, esmu izmācījusies par dārznieci. Katru nedēļas nogali braucu uz laukiem, šeit dzimtajā Liezēres pusē, jo bez tiem nevarēju. Mārupē man bija dzīvoklis, kur uz balkona nevarēju iziet, jo viss bija vienās puķēs. Šeit, „Lāčplēšos", esam kā Dieva ausī – ezera krastā, apkārt lauki, dārzs, puķes. Tas viss, protams, panākts ar lielu darbu, un arī ikdienā visu kārtību šeit uzturam paši, bet mani šī rosīšanās uzlādē pozitīvi – man ļoti patīk būt dabā.
Jāņu siers
9 litri piena, ēdamkarote citronskābes, sāls, ķimenes.
Karsē pienu, bet pilnībā neuzvāra, tad pieliek ēdamkaroti citronskābes. Masa savilksies kā biezpiens, no uguns to noņem, pieber ķimenes, ietin marlē un uz pusstundiņu atstāj, lai notek. Kad pusstundiņa pagājusi, apber ar sāli. (Sūkalas ārā nelej, tās var izmantot kāju vai roku vannītēm, kas ādu pabaro un padara maigāku.)
Pīrādziņi
500 g margarīna, 500 ml ūdens, 1 kg miltu, puspaciņa rauga, 2 ēdamkarotes cukura.
Izkausē margarīnu uz uguns, pielej puslitru remdena ūdens, tad ber klāt un mīca aptuveni puskilogramu miltu. Puspaciņu rauga sajauc ar divām ēdamkarotēm cukura, to iemīca mīklā, turpina mīklu mīcīt, klāt berot vēl aptuveni puskilogramu miltu – kamēr mīkla atlec no pirkstiem un katliņa. Tad mīklu liek uz siltas plīts, apsedz ar dvielīti un atstāj uz kādu pusstundu. Cep speķpīrādziņus (ar žāvētu gaļu un ceptiem sīpoliem) vai siera pīrādziņus – mīklas pikucītim pārrīvē nedaudz siera un pārkaisa sēkliņas.
Pasakaini gardā bezē rulete
4 olu baltumi, 200 g cukura, 1 tējkarote vaniļas cukura, 1 ēdamkarote ar kaudzi kartupeļu cietes, 1 ēdamkarote citrona sulas, 50 g mandeļu skaidiņu.
Pildījumam: ogas, kas raksturīgas sezonai (šobrīd – zemenes, vēlāk – avenes, mellenes, brūklenes u. c.), 4 olu dzeltenumi, 1,5 ēdamkarotes miltu, pusglāzes piena, 3 ēdamkarotes cukura, puse rīvēta citrona miziņas, 200 g saldā krējuma.
Gatavo bezē. Tīrā, sausā stikla bļodā puto olas baltumus baltās putās. Kad masa jau kļuvusi gaisīga un gaiša, pievieno pa karotei cukura un nepārtraukti turpina putot. Kad masa ir gana stingra, pielej citrona sulu, kukurūzas cieti un saputo, lai baltums kļūst pavisam stingrs un spīdīgs.
Uz cepamās plāts izklāj cepampapīru, izlīdzina pannā olbaltuma masu un cep 150 grādu temperatūrā aptuveni 20-25 minūtes. Atdzesē olbaltumu turpat krāsnī, atverot nedaudz vaļā durvis. Ja izliksi olbaltumu uzreiz vēsumā, no krasām temperatūras svārstībām tas saplaks un būs grūti noņemams no papīra.
Gatavo krēmu. Olu dzeltenumus liek bļodā ar cukuru, miltiem un saputo gaisīgā masā. Nelielā katliņā uzvāra pienu un karstu to pievieno olu masai. Šo masu liek ūdens peldē un karsē, nepārtraukti maisot, līdz masa sabiezē. Pēc tam, kad krēms ir pietiekami biezs, atdzesē.
Atsevišķā bļodā saputo saldo krējumu ar divām ēdamkarotēm cukura, lai tas ir stingrs. Tad putukrējumam pamazām pievieno vārīto krēmu un viegli iecilā to.
Izcepto bezē izklāj uz galda ar papīru uz augšu un uzmanīgi noņem papīru. Apziež bezē kārtu ar krēmu, pārber ar ogām un tad sarullē. Liek ruleti ledusskapī ievilkties.
Rabarberu un rupjmaizes Šarlote
250 g jeb 5 šķēles īstās Ķelmēnu rupjmaizes, 40 g sviesta, 250 g rabarberu, 150 g cukura, 1 ola, 100 g skābā krējuma, kanēlis, pūdercukurs.
Rupjmaizes šķēlēm nogriež garozas, sagriež maizi gabalos un saberž vai sablenderē drupačās. Tās pannā sakarsētā sviestā apcep, regulāri apmaisot, lai nepiedeg. Rabarberus sagriež gabaliņos, sajauc ar 100 g cukura. Ietauko kūkas veidni, tajā izklāj pusi apcepto maizes drupaču, pārber cukurotos rabarberus un pārklāj ar otru pusi drupaču. Olu sakuļ ar 50 g cukura, iemaisa krējumu un pārlej maizei. Pārkaisa kanēli, liek krāsnī 200 grādu temperatūrā un cep 40 minūtes. Pasniedz pārkaisītu ar pūdercukuru, siltu vai atdzesētu, var pārliet vaniļas mērci vai pasniegt ar saldējuma bumbiņu.
22.06.2018.