Siltajā vasarā, kad saulesgaismu ierauga arī pleci, rokas un kājas, ir īstais pļaujas laiks hennas tetovējumiem, smej ELĪNA EZERKALNE, kas ar šo radošo nodarbi aizraujas jau trīs gadus. Vieni to izmanto, lai izmēģinātu, kā izskatās un vai patiks iecerētais permanentais tetovējums, bet citiem zīmējumi ar hennu ir sevis izdaiļošanas un izteikšanas veids.
– Iepriekš dzīvoju un strādāju Anglijā kopā ar indiešu, pakistāniešu sievietēm. Zīmēšana man vienmēr ir patikusi, tādēļ katru dienu uz lapiņām kaut ko zīmēju. Kolēģes ieteica, lai pamēģinu hennas zīmējumus. Viņiem tas ir kā rituāls, zīmējumos ir simboliska nozīme, sievietes hennas tetovējumus uz kājām, rokām taisa pirms kāzām. Bet mani uzrunāja paši zīmējumi. Tā nu pirms trim gadiem sapratu, ka gribu to pamēģināt. Rīgā izgāju kursus pie Ivetas Semjonovas, kas Latvijā šos hennas tetovējumus ir aizsākusi. Pasūtīju hennu, sākumā pati sevi apzīmēju – biju izmēģinājuma trusītis. Pamazām par to sāka interesēties draudzenes, sapratu – kāpēc gan ne? – to, kā aizsākusi zīmēt ar hennu, atminas Elīna Ezerkalne.
Viņa atzīst – to dara tāpēc, ka patīk zīmēt, un tas, iespējams, ģimenē ir iedzimts. Zīmējis gan Elīnas vecvectēvs, gan tētis, arī vectēvs bijis arhitekts. Tā jau no bērna kājas tas aizrāvis arī Elīnu – viņa piedalījusies dažādos zīmēšanas konkursos, tāpat arī šobrīd paralēli tetovējumiem ar hennu zīmē vēl citās tehnikās.
Kā tas notiek, un kādi motīvi pārsvarā tiek izvēlēti zīmēšanai? Elīna Ezerkalne pastāsta: – Pārsvarā sevi izvēlas izdaiļot uz kādu pasākumu, kāzām vai vienkārši tāpēc, ka ir vasara. Braucu pie meitenēm uz mājām, jo hennai jāžūst vismaz stundu. Jo ilgāk to notur uz ādas, jo piesātinātāks tonis sanāk krāsai. Tādēļ to visērtāk panākt pie sevis mājās. Ziedu vijas, mandalas, ļoti iecienīti ir arī latvju raksti un zīmes, kas veidoti ar hennu. Kā novērots, ļoti bieži meitenes pēc tam to taisa kā īsto tetovējumu, jo laikam jau iepatīkas. Mazajiem patīk mašīnas, traktori, taurentiņi (smejas).
Informatīvajā facebook lapā mehndi by Ely (mehndi – tulk. ‘māksla') var ieskatīties, kas tas ir un kā izskatās.
Henna uz plānākas ādas turas vidēji nedēļu – uz dekoltē, vēdera, muguras, savukārt uz rokām un kājām zīmējums var saglabāties pat divas, trīs nedēļas – kā kuram, atkarībā arī no tā, cik bieži mazgājas vai peldas, sauļojas un tamlīdzīgi. Pamatā henna noārdās līdz ar ādas virsējo slāni.
Tomēr, lai zīmētu ar hennu, ir jāzina, ko dari un kādus materiālus izmanto. Elīna Ezerkalne uzsver, ka svarīga ir drošība: – Brūnā henna ir visdabiskākā, jo sastāv no hennas lapām, un tā ir dabiska krāsviela. Ir vēl balta, melna, zila „henna", bet tās visas ir krāsvielas. Melnā ir visbīstamākā, jo šai „hennai" klāt ir naftas produkti, to uzskata par bišu indi. Melnajai „hennai" klāt ir arī viela, kas kosmētikā aizliegta. Nelielos daudzumos tā ir atļauta, bet tikai melnās matu krāsas sastāvā. Dabiskā jeb brūnā henna iesūcas tikai ādas virskārtā jeb raga slānī, kamēr citas iesūcas krietni dziļāk, līdz pat asinsvadiem. Tādēļ var rasties ādas apdegums, iekaisums.
Cilvēki vēloties veidot zīmējumus ar melno „hennu", jo pieraduši, ka tādā krāsā pamatā ir permanentie tetovējumi. – Ja grib, lai izskatītos kā tetovējums, ir tā saucamie džagua tetovējumi no dabiska auga, kur izmantotā henna ir želejveida. Kad to uzklāj uz ādas, krāsa sanāk zilgani melna. Pati ar to neesmu mēģinājusi strādāt, bet šāda alternatīva ir. Katrā ziņā melno vai citas krāsainās „hennas" pilnīgi noteikti neiesaku, – brīdina Elīna.
Jautāta, kā savulaik izlēmusi atgriezties no ārzemēm, viņa atbild:
– Kad atbraucu uz mājām, kādu brīdi pietrūka tieši dzīves Anglijā. Paliku stāvoklī ar otru bērniņu, tad sapratu – nē, tomēr gribu savus bērnus audzināt Latvijā. Te tam arī ir labāki apstākļi gluži sadzīviski, svešumā ir grūtāk ar bērnudārziem. Te ir arī vecāki, draugi, tāpat pietrūka četru izteikto gadalaiku. Dzimtā puse, kur dzīvoju arī šobrīd, ir Sauleskalnā. Viss ir tepat apkārt, rokas stiepiena attālumā.
22.06.2018.