Vitālijs Stikāns Varakļānu dzīvokļu komunālo uzņēmumu vada jau otro gadu. Šos pienākumus viņš pilda kopš pagājušā gada aprīļa, kad Varakļānu novada pašvaldības dome 30. marta sēdē pēc domes priekšsēdētāja, Varakļānu „Dzīvokļu komunālais uzņēmums" SIA kapitāldaļu turētāja pārstāvja Māra Justa ziņojuma saskaņoja viņa iecelšanu uzņēmuma valdes locekļa amatā līdz 2020. gada 31. martam.
Tiekoties ar VITĀLIJU STIKĀNU Varakļānos, sarunas sākumā vispirms painteresējos, kā viņš, strādājot Cesvaines novada pašvaldībā, izlēma piedalīties Varakļānu novada domes izsludinātajā konkursā uz Varakļānu dzīvokļu komunālā uzņēmuma valdes locekļa amatu. Cesvaini no Varakļāniem tomēr šķir diezgan liels attālums…
– Gribējās kaut ko mainīt dzīvē. Uzzinot par izsludināto konkursu, pieteicos, nebūdams pārliecināts par rezultātu. Lai kļūtu par uzņēmuma vadītāju, bija jāiztur konkurence, jo pieteicās diezgan daudz pretendentu, – atzīmēja Vitālijs Stikāns. – Notika divas atlases kārtas. Otrajā kārtā piedalījās trīs pretendenti, tai skaitā arī es, kad mums tika uzdoti specifiski ar uzņēmuma darbību saistīti uzdevumi, bija jāveic aprēķini un tie jāatrisina. Acīmredzot man tas izdevās pietiekami veiksmīgi, ja jau par uzņēmuma vadītāju iecēla mani. Pirms tam bija arī jāatbild uz dažādiem jautājumiem, piemēram, jāsniedz redzējums, kā uzņēmumā samazināt izdevumus. Viena no šādām iespējām ir optimizēt katlumāju skaitu. Patlaban siltumu Varakļānos piegādā trīs katlumājas. Lai nodrošinātu to darbību, ir lieli izdevumi saistībā gan ar darba algām, gan kurināmo – malku. Samazinot katlumāju skaitu, tāpat pārejot uz kurināmo ar šķeldu, ir iespējams samazināt izmaksas. Malka ir ļoti dārga, patlaban kubikmetrs maksā 28 eiro.
Tā nu ir sanācis, ka no Cesvaines esmu pārnācis strādāt uz Varakļāniem. Iespējams, sava nozīme bija arī iepriekšējai darba pieredzei. Esmu pateicīgs Cesvaines novada pašvaldībai, kur guvu labu darba pieredzi. Cesvainē esmu veicis darba aizsardzības speciālista, pēc tam arī labiekārtošanas nodaļas vadītāja vietnieka un ceļu meistara pienākumus.
Varakļānos ļoti pozitīvi ir arī tas, ka ļoti lielu atbalstu sniedz domes priekšsēdētājs Māris Justs. Viņa enerģija un domu lidojums ir apbrīnas vērts. Jānovēl tikai, lai viņš, strādājot ar tādu enerģiju un pašatdevi visu laiku, neizdegtu.
Katrā ziņā es viņa atbalstu ļoti izjūtu, kas man kā ienācējam Varakļānos ir ļoti svarīgs. Māris Justs ļoti labi orientējas saimnieciskajās problēmās, viņš zina visu. Ja man ir kas neskaidrs, droši varu zvanīt viņam, Māris visu izskaidros un ieteiks labāko risinājumu. Gads tomēr nav tik ilgs periods, lai izprastu visas nianses. Uzņēmuma vadība manā dzīvē nenoliedzami ir jauns izaicinājums.
– Raksturojiet, lūdzu, arī kolektīvu!
– Uzņēmumā strādā ļoti labs un zinošs kolektīvs. Administrācijā esam četri, bet kopējais darbinieku skaits ir ap 14. Tas, var teikt, ir optimāls. Lielus remontus mājās ziemā neveicam, galvenokārt novēršam avārijas situācijas, bet vasarā, kad vairs nav jānodrošina apkure, šajos darbos, tai skaitā zāles pļaušanā ap ēkām, iesaistām kurinātājus. Savukārt, sākoties apkures sezonai, darbā papildus pieņemam sešus kurinātājus. Sniedzam arī ārpakalpojumus ar tehniku tur, kur tā nav pieejama.
– Kāds jums bijis pirmais darba gads, vadot Varakļānu dzīvokļu komunālo uzņēmumu?
– Pa šo gadu lielāks „pelējums" kļuvis matos, jo, vadot uzņēmumu, atbildība tomēr ir daudz lielāka. Esmu iepazinis Varakļānus, bet vēl ne tik ļoti, ka zinātu katru māju, kurā ielā tā atrodas.
Cilvēki Varakļānos ir ļoti atsaucīgi. Šeit ir patīkami dzīvot un strādāt. Arī es tagad te dzīvoju pašvaldības piešķirtajā dienesta dzīvoklī.
Kā jebkurā jaunā darbavietā, pirmais gads paiet, kamēr visu apgūst, iepazīst kolektīvu un apjauš uzņēmuma darbības sfēras. Varakļānu dzīvokļu komunālajam uzņēmumam ir daudzveidīgs pakalpojumu klāsts –
mēs veicam māju apsaimniekošanu, sniedzam ūdens, kanalizācijas un siltumapgādes pakalpojumus, nodrošinām atkritumu savākšanu. Šīs darbības sfēras man nav svešas. Esmu beidzis Rēzeknes Augstskolu un ieguvis vides inženiera kvalifikāciju. Visgrūtāk ir nodrošināt kvalitatīvu māju apsaimniekošanu.
– Tā tas ir ne tikai Varakļānos. Šķēpi par to tiek lauzti visā Latvijā, bet Varakļānos pozitīvi ir tas, ka šos pakalpojumus joprojām sniedz pašvaldības uzņēmums un tiek apsaimniekotas arī daudzdzīvokļu mājas, pie tam diezgan aktīvi, ja jau divas mājas ir pat siltinātas. Pārliecināt iedzīvotājus spert šādu soli taču ir tik grūti.
– Jā, tā tas ir, Varakļānos patiešām ir siltinātas divas daudzdzīvokļu mājas – Kosmonautu ielā 13 un Kosmonautu ielā 15, bet tas noticis jau iepriekšējā uzņēmuma vadītāja laikā. Patlaban energoaudits ir veikts un iesniegts vēl vienai mājai, līdz ar to piedalīsimies „Altum" siltināšanas programmā un Varakļānos mēģināsim renovēt vēl vienu māju.
Lai pārliecinātu iedzīvotājus, mēs ar viņiem tiekamies, ejam un runājam. Sarunu rezultāts ir atkarīgs arī no tā, kādā stāvoklī atrodas māja. Iedzīvotāji saprot, ka labākā iespēja to sakārtot ir piekrist ēkas siltināšanai, jo tādā gadījumā ir jāsedz tikai puse izmaksu.
Konkrētā māja, kurā gatavojamies veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ir ļoti kritiskā stāvoklī, tai ir vislielākais siltumenerģijas patēriņš, kas norāda uz lielajiem siltuma zudumiem mājā. Šajā apkures sezonā, kas nebūt nebija pati aukstākā, par apkuri iedzīvotāji maksāja no 1,90 līdz 2,10 eiro par kvadrātmetru jeb, salīdzinot ar siltinātajām mājām, apkure izmaksāja vairāk nekā divas reizes dārgāk.
Jāņem gan vērā, ka kopējais maksājums, kamēr tiek apmaksāts kredīts, nesamazinās – tas ir apmēram tāds pats kā iepriekš, jo siltuma rēķins ir mazāks, bet klāt nāk kredīta maksājums.
– Vai iedzīvotāji arī citās daudzdzīvokļu mājās Varakļānos apsver iespēju tās siltināt?
– Viss jau atduras pret maksātspēju, cik konkrētajā mājā dzīvo iedzīvotāju ar stabiliem ikmēneša ienākumiem un vai viņi gatavi ņemt kredītu. Labi ir tas, ka Varakļānos divām daudzdzīvokļu mājām jau ir šāda pieredze, un pārējie iedzīvotāji vairs ne tikai teorētiski, bet arī praktiski var pārliecināties, ka pēc māju siltināšanas apkures rēķini ir samazinājušies un tik tiešām siltums izmaksā daudz mazāk. Atliek vien izšķirties par kredīta ņemšanu.
Bet energoefektivitātes pasākumu paaugstināšana dienaskārtībā ir ne tikai attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām. Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu īstenosim projektu „Šķeldas apkures katlu iegāde un uzstādīšana Jaunatnes ielas 2a katlumājā Varakļānos". Tiks uzstādīti divi šķeldas automātiskie apkures katli ar kustīgo skrēperu sistēmas grīdu, kā arī veikta esošo katlu demontāža. Līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) ir jau parakstīts. Ir arī zināms, kas šos darbus veiks. Šīs tiesības iepirkumā ieguva SIA „Rūpnīca Orions". Jaunie katli katrs būs ar 1,5 MW lielu jaudu, tātad kopējā jauda katlumājā būs 3 megavati.
Nākotnē esam iecerējuši arī būvēt jaunu katlumāju Rīgas ielā. Tad varēs samazināt katlumāju skaitu, jaunuzceltajai pieslēdzot objektus, kuros apkuri patlaban nodrošina Pils ielas katlumāja.
– Jūs minējāt, ka visgrūtāk ir sniegt māju apsaimniekošanas pakalpojumu. Pastāstiet nedaudz plašāk – kādus darbus daudzdzīvokļu mājās veicat?
– Tie ir visi ar māju uzturēšanu saistītie darbi. Ap ēkām pļaujam zāli, veicam remontus, novēršam avārijas. Plānveida remonti ir atkarīgi no katras mājas līdzekļu uzkrājuma. Pirms lielākajiem darbiem mājas vecākais sasauc iedzīvotāju sapulci un tad kopīgi izlemj, kā rīkoties, kādus remontus veikt. Savukārt mēs sastādām tāmi, un iedzīvotāji nosaka, vai to finansēt no mājas naudas uzkrājuma, ja tāds ir, vai katram dzīvokļa īpašniekam veikt papildu maksājumu.
Daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana ir liels pluss iedzīvotājiem, jo tad viņi zina, ka ir, kur avārijas situācijās griezties. Dežurējošais santehniķis mums ir arī sestdienās un svētdienās, tā ka iedzīvotāji bez palīdzības nepaliks, avārija tiks novērsta.
Manuprāt, Varakļānu dzīvokļu komunālā uzņēmuma pluss ir tā darbības sfēras, ka tas sniedz dažādus komunālos pakalpojumus. Pieļauju, ka māju apsaimniekošanai, iespējams, varētu veidot arī atsevišķu uzņēmumu, bet ūdenssaimniecība un siltumapgāde nebūtu jānodala.
– Ko noteikti gribētu paveikt turpmākajos gados?
– Lai izdotos īstenot visus projektus! Mēģināsim iedzīvotājus pārliecināt, ka siltināt mājas atmaksājas. Tas jau ir ieguvums un ieguldījums ilgtermiņā. Varēs dzīvot sakārtotā mājā, sakoptā vidē, un dzīvokļiem pieaugs tirgus vērtība.
Pārliecināt iedzīvotājus var tad, ja aprēķini rāda, ka kopējais maksājums nepalielināsies. Turklāt, beidzoties kredīta atmaksas termiņam, arī kopējais maksājums būs daudz mazāks. Visai skeptiski ir pensionāri, kas šaubās, vai viņiem ir vērts piekrist mājas siltināšanai. Savukārt daudzi jaunieši izbrauc no Varakļāniem.
– Kā jūs pavadāt brīvo laiku, vai ir arī kādi vaļasprieki?
– Medības un makšķerēšana. Pārsvarā makšķerēju ezeros Cesvaines pusē, bet lielāko zivi gan esmu noķēris Liezēres apkaimē. Patīk arī sportot. Savulaik esmu piedalījies gan riteņbraukšanas, gan skriešanas sacensībās, trīs gadus – arī Stipro skrējienā. Tiesa, skriešanas sacensībās piedalos aizvien retāk, pamazām no šī sporta veida paeju malā.
15.06.2018.