Šonedēļ no 11. līdz 14. jūnijam Strasbūrā notika Eiropas Parlamenta (EK) plenārsesija. Nozīmīgāko jautājumu lokā nosaucamas gan debates par Eiropas nākotni ar Nīderlandes premjerministru Marku Riti un EK priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, gan debates par migrāciju, drošību un aizsardzību, ES ilgtermiņa budžetu un eirozonas reformu.
Ir skaidrs, ka vietu skaits Eiropas Parlamentā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās tiks samazināts no 751 uz 705, paredzot iespēju ES paplašināšanās gadījumā vietas atvēlēt jaunajām valstīm.
46 no 73 Apvienotās Karalistes deputātu vietām nākamajās vēlēšanās netiktu aizpildītas, bet atlikušās 27 tiktu sadalītas starp tām 14 valstīm, kuras pašlaik ir nepietiekami pārstāvētas. Šādas izmaiņas paredz trešdien pieņemtais deputātu lēmums. Daļu vai visas 46 neaizpildītās vietas ES paplašināšanas gadījumā varētu piešķirt jaunām dalībvalstīm. Tās tomēr iespējams arī neaizpildīt, lai samazinātu EP izmēru.
Bez tam Eiropas Parlaments trešdien atbalstīja vienu miljardu eiro vērtas makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Ukrainai ārējā finansējuma vajadzībām 2018. un 2019. gadā. Proti, EP deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu piešķirt Ukrainai makrofinansiālo palīdzību, kas ir finanšu instruments, izmantojams ārkārtas gadījumos un ar mērķi sniegt atbalstu nopietnu finansiālu grūtību novēršanai trešajās valstīs.
Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti aicina Krieviju atbrīvot ukraiņu režisoru Oļegu Sencovu un citus nelikumīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus. Rezolūcijā nosodīti Krievijas veiktie starptautisko tiesību pārkāpumi okupētajā Krimā.
Sesijā EP deputāti diskutēja par iespējām stiprināt ES kiberaizsardzību, izveidojot īpašu ātrās reaģēšanas vienību, veicinot jauno militārpersonu apmaiņas programmas, rīkojot mācības un cieši sadarbojoties ar NATO. Atsevišķā ziņojumā par ES un NATO attiecībām EP deputāti uzsver, ka nevienai no abām organizācijām nav visu instrumentu, lai novērstu jaunos drošības draudus, kas aizvien biežāk ir hibrīdi un netradicionāli. Rezolūcijā par kiberaizsardzību minēts, ka Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un nevalstiski grupējumi ir veikuši kiberuzbrukumus infrastruktūrai, iesaistījušies kiberspiegošanā un ES iedzīvotāju masveida novērošanā, atbalstījuši dezinformācijas kampaņas un izplatījuši ļaunprogrammatūru (piemēram, Wannacry, NotPetya). Ziņojuma projektā atzinīgi novērtēta NATO klātbūtnes stiprināšana pie NATO austrumu robežas un kaujas grupu izvietošana Baltijas valstīs un Polijā.
15.06.2018.