Rudenī muzejā iekārtosim izstādi par Latvijas brīvības cīņu laiku, to sauc arī par Latvijas Neatkarības karu.
Kā ierasts, vispirms centāmies paskatīties, kas par šo tēmu atrodams muzejā. Tūlīt gan jāteic – nekad materiāli par šo tēmu nav vākti speciāli, ja neskaita 1988.-1989. gadu, kad vairāk interesējāmies par savas puses Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Skaidrs, ka Madonas muzeja izveidošanas laikā pēc Otrā pasaules kara un arī vēlāk priekšmetiskas liecības par Latvijas Republikas tapšanas brīžiem ienāca reti. Pārsvarā krātuvē glabājas fotogrāfijas, arī pa kādam dokumentam.
Pieminēšanas vērts ir 1974. gada februāra ieguvums Saikavā. Ņina Skaidrīte Treknā toreiz muzejam atdāvināja gandrīz četrdesmit sava tēva Alfrēda Porieša (1891-1968) iepriekš glabātos fotoattēlus. Visi tie attiecās uz dienestu Latvijas armijā 1919.-1920. gadā, kaut muzejs tobrīd par Porieti interesējās kā par tā saukto latviešu sarkano strēlnieku pirms tam. Līdzīgi dzīves pavērsieni šais gados bija arī citiem vīriem. Kalēja Mārtiņa Porieša un tā sievas Maijas dēls Alfrēds Andrievs Porietis dzimis Lubānas „Nagliņās", arī pats jaunībā bija kalējs, tad atslēdznieks Putilova rūpnīcā Pēterburgā. Pirmā pasaules kara laikā viņu iedalīja artilēristos, 1917. gada vasarā bez karaskolas beigšanas paaugstināja par praporščiku. 1918. gada februārī novadnieku no armijas demobilizēja, viņš dzīvoja Petrogradā, bet augustā pēc atkārtotas iesaukšanas iedalīts 8. latviešu padomju artilērijas baterijā par vada komandieri. Nākamajā pavasarī lubānietis dienēja Daugavpils cietoksnī, saņēma neilgu atvaļinājumu uz dzimto pusi un maija beigās, kad sarkanarmieši strauji atkāpās, palika Saikavā. 19. jūnijā Ļaudonā Porieti mobilizēja, nu jau Latvijas armijā, un atkal iekļāva lielgabalniekos. Rudenī viņš Pierīgā piedalījās kaujās pret bermontiešiem, vēlāk nonāca Latgales frontē. Daļai uzņēmumu otrā pusē pierakstīta vieta un datums. Tas ļauj saprast, ka Porieša komandēti vīri Kurzemes artilērijas pulka ietvaros atradušies dažādās vietās, arī austrumos no tagadējās Latvijas robežas. Tā noticis arī šā pulka 1. baterijas svētkos 1920. gada 18. jūnijā – fotografēts Drisas apriņķa Kohanoviču pagasta Černopolē. Vietu precizēt palīdzēja Verhņedvinskas (līdz 1962. g. Drisa) novadpētniecības muzeja līdzstrādnieks Antons Bubolo. Černopole senāk bijusi neliela muižiņa šodienas Baltkrievijas ziemeļdaļā starp Drisu pie Daugavas un Osveju, kas piederējusi Kušku-Reinholdu dzimtai. 1920. gada vasarā netālu no tās gāja frontes līnija. Lielajā jūnija kopgrupā ir ap simt karavīru, orķestrantus ieskaitot, bet arī samērā daudz civilistu – apkārtnes iedzīvotāji. Jau kopš februāra frontē starp Latviju un Padomju Krieviju pastāvēja pamiers, taču līdz pilnīgai karadarbības pārtraukšanai vēl septiņas nedēļas.
Alfrēds Porietis 1920. gada oktobrī no karadienesta galīgi atvaļināts, turpmāk viņš dzīvoja pāris hektāru jaunsaimniecībā Saikavas „Amatniekos".
15.06.2018.