Janvāris aizritēja Rūdolfa Blaumaņa 145. dzimšanas dienas atceres zīmē, un jubilāru joprojām atceras un godā arī Lejaskurzemē. Ziemas mēneša izskaņā savdabīgs teatrāli muzikāls pasākums aizritēja Saldus pilsētas bibliotēkas telpās. Tajā pulcējās vienkopus Saldus rajona amatierteātru kolektīvi.
Sarīkojuma devīze „Dziedi ar Blaumani" izvēlēta ne velti – šodienas sabiedrības tik ļoti iecienīto dažādu atraktīvu šovu garā. Latviešu dramaturģijas dižgaram raksturīgajā dziesmuspēles žanrā tika jautri izspēlētas populāras lugu ainas un senas dziesmas jaunās skaņās. Radošā vakara fonā netrūka arī skrodera aroda neatņemama atribūta – šujmašīnas. Jāatzīst, joprojām viens no atpazīstamākajiem Blaumaņa daudzšķautņainās daiļrades zīmoliem.
„Ak, Rūdolf, Rūdolf, cik sen es Tevi nav redzējuse!.." – savas laiku plūdumā neatdzisušās jūtas nespēja slēpt viena no kolorītākajām Blaumaņa lugu varonēm Zāra. Viņas lomā pārliecinoši iejutās Sarma Ūpe – bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste un pasākuma vadītāja. Jāatzīst, ka viņai ar savu tēlu izdevās saplūst tikpat pārliecinoši, kā savulaik Ivetas Braunas koķetajai Zārai neaizmirstamajā Nacionālā teātra izrādē. Nevar nepiekrist, ka vārds pateikts gluži vietā: šoruden apritēs jau gadsimts, kopš pašā radošo spēku briedumā pārstāja pukstēt Rūdolfa Blaumaņa sirds.
Jaunlutriņu amatierteātra aktieru ansamblis izspēlēja un izdziedāja tautā iemīļotās lugas „Skroderdienas Silmačos" ainas. Kursīšu teātra pašdarbnieku izvēle krita uz dramatizējumu „Īsa pamācība mīlestībā". Kuplais skatītāju pulks līdz smiekliem no jauna izdzīvoja sen zināmās sadzīves situācijas par mūžseno tēmu. Bet Brocēnu amatierteātra dziedošie mākslinieki un jauktā kora „Saldava" koristi atgādināja, ka daudzu tautā populāru dziesmu teksta autors dzimis tieši Ērgļu muižā.
Daudziem būs atklājums, ka vēl nesenā pagātnē Jāņa Jarāna iedzīvinātais Miedziņš bērnus uz Čučumuižu ieaijāja ar paša Blaumaņa vārsmām.
Priekšnesumu starpbrīžos interesanti un reizē amizanti bija dzirdēt tālaika recenzijas.
Autora tēlā iejuties Saldus Tautas teātra aktieris Andris Preiss citēja arhīvā saglabāto 20. gadsimta sākuma „Jaunāko Ziņu" nodzeltējušās lappuses. Literatūrkritiķis Jānis Asars savā apcerējumā „Patiesība un meli rakstniecībā un dzīvē" sniedzis nesaudzīgu Blaumaņa lugu vērtējumu. Tajā pārmests latviešu mentalitātes, tēlu raksturu kariķējums un pārspīlēts efektu sabiezinājums.
Ar gandarījumu varam atzīt, ka bargākais kritiķis – laiks – apliecinājis patiesu vērtību dzīvotspēju. Varam vien pasmīnēt par maldīgo pareģojumu, ka „..latviešu drāmai nākotnē uz Blaumani nav ko cerēt".
Autors: NORMUNDS NORKUS
Saldū,
speciāli „Staram"