Nemanot aizritējis maijs, un sācies skolēnu vasaras brīvlaiks. Spriežot pēc laika ziņām, šis maijs kļuvis par siltāko Latvijas vēsturē. Izskatās, ka pārspēts arī sausuma rekords – daba ilgstoši pārbauda mūs ar zilām debesīm, kurās nepeld neviens ievērības cienīgs lietus mākonis.
Lutināt cilvēkus ar plus 30 grādiem – tas ir jūlija cienīgs darbs, ko šogad apņēmīgi pildīja maijs, tāpēc saldējums un vēsa ūdens pudele pēdējās nedēļās kļuva par mūsu labākajiem un nepieciešamākajiem palīgiem cīņā pret karstumu. Par to, cik nozīmīgs ir ūdens ne tikai cilvēkiem, bet arī citai dzīvajai radībai visā pasaulē, aizdomājās Liezēres pamatskolas direktore Jolanta Stepiņa un viņas vadītā skolēnu līdzpārvalde, mācību gada pēdējās dienās aicinot skolas kolektīvu piedalīties pasākumā „Kā nesacelt vētru ūdens glāzē".
– Ūdens tēma ir arī viens no soļiem ekoskolas virzienā. Vai esat nolēmuši iesaistīties šajā programmā?
– Gan skolā, gan pirmsskolas grupās mēs savā skolas attīstības plānā esam paredzējuši nevis oficiāli iesaistīties ekoskolas programmā, bet izmēģināt, kā tā darbojas iekšēji, un jau ļoti daudz ko darām šajā jomā. Tā ir gan makulatūras vākšana, gan citi dažādi ekodarbi un uzdevumi. Gribējām pamēģināt noskaidrot, kā tas būtu, ja kaut kad nākotnē mēs kļūtu par ekoskolu un ekobērnudārzu. Šajā gadā pārbaudījām, cik spējīgi esam, ko un cik daudz varam izdarīt, līdz ar to no ekoskolas programmas paņēmām vienu tēmu – „Ūdens". Tā kā dzīvojam ūdeņiem bagātā pagastā, sapratām, ka tieši šī būs tā tēma, kurā visos mācību priekšmetos skolā un pirmsskolas grupiņās pastiprinātāk pievērsīsim bērnu uzmanību, runājot gan par ūdens sastopamību dabā, gan par lielākajām ūdenstilpēm, – skaidroja Liezēres pamatskolas direktore Jolanta Stepiņa.
– Ielūkosimies pasākuma norisē…
– Mācību gada noslēgumā sarīkotais pasākums bija kā apkopojums tam, ko visā mācību posmā esam darījuši, runājuši un lasījuši par ūdeni, pētījuši, atklājuši nezināmas lietas. Pasākuma ideja bija skolēnu līdzpārvaldes aicinājums visiem skolēniem glābt situāciju, kāda varētu rasties, ja Liezēres pamatskolā draudētu izcelties vētra ūdens glāzē.
Katrai klasei bija jāveic dažādi uzdevumi, kā pirmais – jāizveido kolāža no žurnālos atrodamajiem attēliem, kam ir saistība ar ūdeni, jāizdomā devīze (sauklis), kas pirmā nāk prātā, izdzirdot vārdu „ūdens." Pasākuma otrajā daļā sākās aktīvi uzdevumi dabā – skolas teritorijā tika izveidotas septiņas pieturvietas, fotoorientēšanās variantā klašu kolektīviem bija jāatrod attiecīgais pieturpunkts, kurā jānokļūst, lai varētu veikt tajā paredzēto uzdevumu.
– Kādi uzdevumi saistībā ar ūdeni skolēniem bija jāveic?
– Pirmais uzdevums bija sarakstīt pēc iespējas vairāk dziesmu nosaukumu, kurās jebkādā izpausmē tiek pieminēts ūdens. Veicot otro uzdevumu, klasēm vajadzēja radīt dzejoli, kura rindas sākas ar vārda „ūdens" burtiem. Nākamajā pieturā bija jāsaliek Liezēres pagasta karte, lai skolēni apjaustu, kādā un cik bagātā pagastā mēs dzīvojam. Ceturtajā stacijā bērniem burtu režģī vajadzēja meklēt ūdenstilpju, kas atrodas mūsu pagastā, nosaukumus. Jāatzīmē, ka Liezēres pagastā pavisam ir 32 ezeri, daudzi no tiem bērniem bija sveši un līdz šim nedzirdēti. Vēl kāds uzdevums sastāvēja no iesākto teikumu turpināšanas, bāzējoties uz idejas – zini vai mini. Zināt daudzus gudrus faktus par ūdens pasauli tiešām ir sarežģīti, tāpēc vairāk nācās minēt. Citā pieturā skolēniem bija jāaizpilda burtu lodziņos esošie tukšie laukumi, lai izveidotos vārds, piemēram, dziļākais ezers pasaulē, Latvijā, kādas upes vai jūras nosaukums, – atmiņās par pasākuma norisi dalījās Jolanta Stepiņa.
Protams, pašiem skolēniem vislabāk paticis uzdevums, kura laikā katrai klasei, darbojoties komandā, no vienas pudeles otrā vajadzēja pārnest ūdeni, izmantojot palīgmateriālus. Šī uzdevuma mērķis bija noskaidrot, kurai klasei tas izdosies visekonomiskāk. Vēl jāpiebilst, ka katrā stacijā bērni saņēma dažādus burtus, no kuriem beigās bija jāsaliek vārdi. Tagad tos var aplūkot uz liela plakāta blakus direktores kabinetam. Izveidotie vārdi stāsta, kas jādara ar mūsu lielāko bagātību – ūdeni. Tas jātaupa, jāsaudzē, jāekonomē…
– Vai saistībā ar ūdens tēmu plānoti kādi „mājasdarbi" arī vasarā?
– Vasarā nekādi pasākumi netiek plānoti, bet rudenī, kad bērni atgriezīsies skolā, tiks turpināts projekts, kas iesākts kopā ar biedrību „Ozols un zīle". Projekta laikā skolēnu un sabiedrības uzmanība tiks vērsta uz to vēsturisko, vērtīgo un latvisko mantojumu, kas ir Liezēres pagastā, un saistībā ar šo projektu būs ļoti daudz aktivitāšu. Pirmā cikla divas aktivitātes jau ir notikušas, bet pavisam projekts ietvers divpadsmit aktivitāšu.
Sarunas noslēgumā Jolanta Stepiņa smaidot sacīja: „Darba ir ļoti daudz un būs, ko darīt. Darbosimies ekojomā maksimāli daudz, bet pilnībā un galīgi šajā programmā iesaistīsimies vien tad, kad jutīsim, ka 100% to varam un esam spējīgi šim solim. Nākamajā gadā plānojam iesaistīties arī projektā „Skolas soma"."
Bet runājot vēl par ekouzdevumiem – skolēni un viņu vecāki vasarā tiek aicināti vākt daudz dažādu tējzāļu, lai rudenī un ziemā pašu ģimenes virtuvē, skolas ēdnīcā un bērnudārzā būtu iespējams baudīt veselīgas un dabiskas tējas, nevis veikalos iegādātās, ķīmiskās. Novembrī uz valsts svētkiem savāktās tējzāles glītā iepakojumā kopā ar kādu kārumu parasti tiek dāvinātas arī pagasta vientuļajiem pensionāriem.
Savukārt 30. maijā visas Liezēres pamatskolas klases devās mācību gada noslēguma pārgājienā uz kādu no tuvāk esošajiem ezeriem, lai apskatītos, kā pēc ziemas tur izskatās tagad. Ceļā sastaptie sākumskolas skolēni kopā ar audzinātājām atgriezās no ūdensprieku baudīšanas Līdēres ezerā. Apvaicājos arī viņiem – kā veicās ar ūdens pasaules izpēti pašiem mazākajiem?
– Mēdz teikt, ka viss sarežģītais īstenībā ir vienkāršs, tāpēc arī sakarā ar tēmu „Ūdens" mācību gada garumā nebija jāizgudro nekādas brīnumainas lietas. Pētījām ūdens pilieniņa ceļojumu dabā, minējām krustvārdu mīklas, zīmējām, no plastilīna veidojām upes un ezera modeļus, lasījām pasakas par ūdeņiem, veicām dažādus eksperimentus, debatējām, skatījāmies filmas par ūdeņiem. Patīkami redzēt, ka nodarbības ar sākumskolas skolēniem nesušas augļus, piemēram, daudzi bērni ikdienā sākuši nēsāt līdzi ūdeni pudelēs, kuras izmanto atkārtoti, piepildot tās ar skolā pieejamo kvalitatīvo ūdeni, skolēni neatstāj vaļā atgrieztu krānu, samazina tekošā ūdens daudzumu, mazgājot otiņas, un taupa ūdeni arī mazgājot rokas – aizgriež ūdens krānu, kamēr tās saziepē, – uzrunāta pastāstīt par paveiktajiem darbiem saistībā ar ūdens tēmu, pārdomās dalījās 1./4. klases audzinātāja Maruta Bikovska. – Pirms došanās vasaras brīvdienās kopīgi skatījāmies mācību filmu „Peldi droši", lai bērniem nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami brīži saistībā ar ūdeni. Pašlaik atgriežamies no ezera, kur iegūtās zināšanas pielietojām praksē, vienlaikus pētot arī tā augus un iemītniekus. Bet kopumā var teikt, ka sīkāka ūdens tēmas izpēte mācību stundās un audzināšanas pasākumos, kā arī aptauju veikšana projektu nedēļas ietvaros par ģimeņu paradumiem ūdens resursu izmantošanā ļāva padziļināt skolēnu un viņu ģimenes locekļu izpratni par vienkāršiem pasākumiem ūdens patēriņa samazināšanā, veicinot sapratni par ūdens resursu taupīšanu un saglabāšanu, domājot par nākotni.
06.06.2018.