Maija beigās Upes skvēra bērnu laukumiņā Madonā tika nozāģēts šķietami zaļojošs bērzs. Laikraksta „Stars" lasītāji vēlējās uzzināt – kāpēc tā? Vai koks slimojis ar kādu slimību un bijis bīstams? Vai tādā gadījumā nav jāsatraucas arī par nīkuļojošo dižkoku (tūju), kas pirms vairākiem gadiem pārstādīts, bet tā arī šajā vietā nav iedzīvojies? Bet varbūt šajā vietā gaidāmi kādi labiekārtošanas darbi, tādēļ bērzu vajadzējis nozāģēt?
Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas labiekārtošanas darbu speciāliste Gita Lutce atbildēja, ka dienu pirms bērza nozāģēšanas bezvēja apstākļos tam nolūzis liels zars: – Apsekojot koku, atklājās, ka lūzuma vietā ir trupe diezgan lielā apmērā. Tā kā koks auga tik tuvu bērnu rotaļu laukumiņam, tas būtu radījis bīstamību, tādēļ koku ciršanas komisija deva atļauju bērzu nozāģēt.
Viņa atzina, ka kokam iekšā ielīst nevar – no ārpuses tas var izskatīties zaļojošs, bez redzamām slimības pazīmēm, bet tai pašā laikā tā koksni jau var būt apsēdusi trupe. Parasti pirmās nopietnās pazīmes kādai slimībai ir koka galotnes kalšana vai lapu vainaga samazināšanās, taču arī šajā situācijā, kad nolūzušā zara vietā atklājusies trupe, bīstamība bijusi acīmredzama.
– Principā jebkur, kur notikuši rekonstrukcijas darbi, komunikāciju maiņa vai kādi ielu rakšanas darbi, parasti tuvumā esošajiem kokiem tiek bojātas saknes. Līdz ar to tas ir tikai laika jautājums, kad koks sāks nīkuļot, slimot. Katrā ziņā tīri prieka vai kāda iegribu pēc pilsētā koki bez iemesla netiek zāģēti. Parasti tas notiek, lai uzlabotu satiksmes vai iedzīvotāju drošību, – pauda Gita Lutce.
Jautāta, vai tādā gadījumā patiesi nav jāsatraucas arī par iespējamo apdraudējumu, ko varētu radīt vizuāli bēdīgā stāvoklī esošais dižkoks – tūja, viņa skaidroja: – Ar skuju kokiem ir nedaudz cita situācija, to koksne ir cietāka, tāpēc, pat ja no ārpuses izskatās bēdīgāk, pastāv mazāka iespēja, ka tas varētu pēkšņi lūzt, kā šajā gadījumā bērzs, kas savukārt izskatījās spēka pilns. Pagaidām tūja tiek uzmanīta, kamēr vien kāds tās zars zaļos. Tāds diemžēl ir šī koka liktenis, jo pie tik liela koka pārstādīšanas iespēja, ka tas iedzīvosies, bija 50 : 50. Un, pat ja tūja būs nonīkusi pavisam, tikai pēc atļaujas saņemšanas no Dabas aizsardzības pārvaldes mēs to drīkstētu nozāģēt, jo arī nokaltis dižkoks ir dižkoks. Tomēr, uzskatu, arī pašreizējā stāvoklī tūja iedzīvotājiem apdraudējumu nerada.
05.06.2018.