Lepojos ar to, ka man savā 42 gadus garajā skolotājas mūžā bija lemts piedzīvot ne tikai Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet bija un ir dāvāta iespēja piedalīties tās stiprināšanā.
Lūk, daži momenti.
1989. gads.
Cesvaines vidusskolas
70. dzimšanas diena
Gatavojoties Cesvaines vidusskolas 70. gadskārtai, tiek nolemts trešo reizi atjaunot skolas muzeju, kas Latvijas brīvvalsts laikā un padomju gados atradās Cesvaines pils tornī. Kopā ar vēstures skolotāju Inu Šulci visu vasaru veidojam divas ekspozīcijas: "Skolu vēsture" un "Kultūras tradīcijas Cesvainē. Ievērojami novadnieki". Aizrautīgi mūs ar padomu, profesionāla muzejnieka aci, prātu un sirdi vada Dace Zvirgzdiņa, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja speciāliste. Klāt jubilejas reize. Viesi izstaigā divas mazās istabiņas dīķa spārnā, kur ir pirmā atjaunotā muzeja mājvieta. Saviļņojošs ir mirklis, kad mani uzmeklē absolvente, kādreiz slavenā Operas soliste Arta Pile un pateicībā par viņas veikuma iemūžinājumu sniedz brīnišķu dāvanu – keramikas vāzi, viņas vīra, keramiķa Kruglova darinātu, kad roku spiež Kārlis Sebris, Adīna Ķirškalne, Anda Līce, Alberta Vītola tuvinieki… Bet vēl saviļņojošāks ir lielais svētmirklis – 1950. gada absolventu īpašo dāvanu savai skolai – Latvijas sarkanbaltsarkano karogu – iesvēta mācītājs Roberts Akmentiņš. Atskan jaunā skolas himna, ko pēc mūsu lūguma veidojuši divi mūsējie: absolvente, dzejniece un skolotāja Adīna Ķirškalne (vārdi) un mūzikas skolotājs Harijs Šulcs (mūzika). Pils laukums, šķiet, elpo vienā elpā, ko izdveš laukumu piepildījušo kājās piecēlušos viesu gara mundrums, kas saplūdis vienuviet no malu malām… Par karogu ir īpašs stāsts. To 1950. gada pavasarī padomju vēlēšanu laikā Cesvaines pils tornī uzvilka četri 9. klases skolēni, par šo varoņdarbu saņemdami ilgus soda gadus lēģeros. Bet vairāki skolotāji tika atlaisti no darba. Skolas vārds uz ilgiem gadiem (faktiski līdz Atmodai) tika ierakstīts aizdomīgo mācību iestāžu Melnajā sarakstā. Katrs skolēnu un skolotāju solis bija čekas pakalpiņu "pārraudzībā". Sekas izbaudīja arī mana ģimene. Un tādēļ karoga iesvēte un muzeja atjaunotne deva brīvas elpas cerību manā laikā – Latvijas laikā.
1995. gads.
Gaismas svētki Cesvaines vidusskolā
Tas bija atskats uz 10 gados veikto. Dižo novadnieku, absolventu K. Sebra, A. Ķirškalnes un A. Līces godināšana sakarā ar Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanu. Paldies teikšana palīgiem. Un, kas īpaši man svarīgi, – kārtējās pleca sajūtas saņemšana no SFL programmas "Pārmaiņas izglītībā" koordinatores Dagnijas Staško (Kanāda), profesora Valtera Nollendorfa (Kanāda). Viņi iedrošināja gan paplašināt darbību no Cesvaines līdz meklējumiem Latvijā un pasaulē, gan ar veikumu piedalīties Okupācijas muzeja pieredzes apmaiņas projektā "Skola muzejā, muzejs – skolā", kur apjautu novadpētniecības "urķa" darbošanās vērtību.
1997. gads.
I Cesvaines novada dienas. A. Saulieša novada takas un "Sauliešu" mājas takas atklāšana. I Latvijas skolu novadpētnieku konference Cesvainē
Laikam Visvarenais deva iespēju man iepazīt Jāni Edgaru Gaiguli (1920- 2005 ASV), izcilāko ārzemēs dzīvojošo novadnieku, sabiedrisku darbinieku, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, Baltijas studiju veicināšanas apvienības (AABS) izpilddirektoru ASV, kas, Rīgā izveidojis AABS biroju, meklēja kādu novadpētnieku, kas sadarbotos ar Okupācijas muzeju, rīkotu skolu konferences, vārdu sakot, rosinātu strādāt laikmeta seku dokumentēšanā ikvienu skolu pa jaunam – ar nepadomiskām metodēm. Viņa padomu, finansiālā atbalsta rezultātā izveidojām NVO "Izglītības, kultūras un tūrisma informācijas centrs "Cesvaine"" (S. Dāboliņas projekts un vadība), noorganizējām I Cesvaines novada dienas (pēc tam arī II un III), uz mūsu rīkoto skolu novadpētnieku konferenci Cesvainē ieradās 60 skolotāju – entuziastu no visiem novadiem. Izdevām rokasgrāmatu skolu novadpētniekiem "Savam novadam un Latvijai" (1998, redaktore S. Dāboliņa), ko pēc mecenāta J. E. Gaiguļa ieteikuma dāvinājām katrai Latvijas skolai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 09.02.2008.
Autore: ILGA HOLSTE
Cesvainē