Simtgades pasākumu (brīžiem pat nomācošu) gaisotnē daudzi droši vien būs piemirsuši, ka šis ir Saeimas vēlēšanu gads.
Paši politiķi un politiskās partijas gan šo faktu piemin mazāk, savukārt biežāk par vēlēšanām, to nozīmi, kā arī iespējamiem veidiem ietekmēt vēlēšanu rezultātu dzirdam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izteikumos. Piemēram, šonedēļ diskusijā „13. Saeimas vēlēšanas – pārbaudījums demokrātijai?" Valsts prezidents akcentēja, ka vēlēšanas Latvijā ārēji un iekšēji spēki mēģinās ietekmēt ar atļautiem, pusatļautiem un nelegāliem paņēmieniem. Nevar nepiekrist, ka pēdējos gados līdzās ierastajiem informācijas saņemšanas veidiem un kanāliem ir arī citi – interneta vide, sociālās platformas, kur katrs var kļūt par ziņu un notikumu radītāju, kas vārda brīvībai liek saskarties ar arvien jauniem izaicinājumiem. Valsts prezidents arī identificē lielāko no tiem, un tās ir viltus ziņas. Agrāk politiķiem priekšvēlēšanu periodā pamatoti pārmetām, ka to kampaņās forma izteikti dominē pār saturu. Pašreiz, kad forma, kādā informāciju patērējam, ir izmainījusies līdz nepazīšanai (salīdzinot kaut vai ar situāciju pirms 10 gadiem), redzam, ka ne tikai saturs, bet arī forma ir degradēta. Raimonds Vējonis precīzi pasaka, ka „vienā pusē ir profesionāli, objektīvi un neietekmējami žurnālisti, bet otrā – tie, kas izvēlas pakalpot kādiem kandidātiem".
Taču elements, kas rada (un kam būtu jārada) satraukumu ikvienā demokrātiskā sabiedrībā, aizvien biežāk izskan no rietumvalstu politiķu mutēm, un to diskusijā minēja arī Raimonds Vējonis, kas sacīja, ka, viņaprāt, vārda brīvība var kļūt par „melu brīvību". Neapstrīdot, ka arī vārda brīvību zināmos gadījumos var ierobežot, uzmanīgu dara tas, ka daudzviet pasaulē tieši valsts varas pārstāvji ir tie, kas, sitot trauksmi par viltus un melu ziņu destruktīvo ietekmi uz sabiedrību un valsts drošību, cenšas aizvien vairāk ierobežot savu valstu iedzīvotāju iespējas brīvi paust savu viedokli un uzskatus. Mums, kā savulaik padomju režīmā dzīvojušai sabiedrībai, jo īpaši jābūt spējīgiem identificēt draudus, ko sev līdzi nes varas centieni ierobežot cilvēku izteiksmes brīvību. Pat ja uzskatām, ka ierobežots tiek tas, kas ir pretrunā ar mūsu uzskatiem, vienmēr jāpatur prātā, ka kādā brīdī varas svārsts var aiziet pretējā virzienā un, izmantojot jau iedzīvināto precedentu, ierobežojumus, represijas kāds var attiecināt pret mums pašiem. Ar viltus ziņām un to izplatītājiem ir jācīnās, taču šajā cīņā nedrīkstam upurēt pamatvērtības, uz kurām balstās demokrātiska sabiedrība.
25.05.2018.