Pagājušajā nedēļā lasītājs Nauris savā facebook ierakstā lūdza laikrakstu „Stars" noskaidrot par braukšanas kārtību, izbraucot no apļveida krustojuma – vai autovadītājam, veicot šo manevru, ir jāpalaiž gājējs, kas brauktuvi šķērso?
„Tā kā šodien sanāca neliela saķeršanās ar citu autovadītāju par to, ka, arī nogriežoties no lokveida krustojuma (tautā saukts par „apli"), gājējiem ir jādod ceļš, vai laikraksts „Stars" varētu publicēt kādu rakstu par šo tēmu? Madonas un tās apkārtnes autovadītājiem ar Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) zināšanām ir pašvaki. Kā redzam CSN, eksistē ceļazīme 102. „Lokveida krustojums". Tas nozīmē, ka uz to attiecas 124. punkts (par braukšanu krustojumos. – Aut.): „Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, bet, ja pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas atdala sadalošā josla, – arī apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un velosipēdu vadītājiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas."
Jāpiekrīt, ka ikdienas satiksmē visbiežāk var novērot, jo sevišķi pie tā saucamā Rūpniecības rotācijas apļa Madonā, ka autovadītāji, izbraucot no rotācijas apļa, nedod ceļu gājējiem, kas vēlas šķērsot brauktuvi.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kvalifikācijas daļas priekšnieka vietnieks Aldis Bērziņš apstiprināja, ka tas ir CSN pārkāpums: – Rotācijas aplis tāds pats vien neregulējams krustojums ir, tādēļ, saprotams, uz to attiecas noteikumi par braukšanu krustojumos, un autovadītājam, nogriežoties no šī krustojuma, ir jāpalaiž gājēji vai riteņbraucēji, kas šo brauktuvi šķērso. Tur var nebūt gājēju pārejas, bet, ja tuvumā ir gājēju ietve, kas paredz gājēju kustību un šīs brauktuves šķērsošanu, viņiem ir priekšrocība.
Saprotams, ka apļveida krustojumā nekur citur, kā vien pa labi, nogriezties nevar, iespējams, tādēļ atsevišķi autovadītāji to neuzskata par manevru un tādēļ attiecīgos CSN uz šādu gadījumu neattiecina.
– Apļveida krustojumiem konfigurācija var būt dažāda; Rīgā zinu tādu apļveida krustojumu, kur ģeometriski sanāk izbraukt taisni, bet pēc būtības tā ir izbraukšana ārā no loka, tātad manevrs krustojumā jeb nogriešanās. Bet pārsvarā nogriešanās aplī sanāk ar kaut kādu leņķi, ir jāmaina braukšanas kustība, pirms kā jāparāda signālrādītājs. Tātad attiecīgi tā ir nogriešanās, un gājējs vai velosipēda vadītājs ir jāpalaiž, – komentēja Aldis Bērziņš.
Citi autovadītāji argumentē, ka tā ir satiksmes kavēšana, jo mazpilsētās rotācijas apļi ir nelieli. Pirms izbraukšanas apstājoties vienai automašīnai, lai palaistu gājēju, principā jāapstājas arī aiz tās braucošajiem transportlīdzekļiem. CSDD pārstāvis atbildēja: – Autovadītājs nevar braukt tikai principiāli, viņam ir jāskatās arī uz priekšu. Es pat zinu šos mazos Madonas apļus, jā, tie ir maza diametra, bet, jau iebraucot lokā, mums ir jāskatās uz savu maršrutu, kas tur notiek. Ja brauktuvi, kurā grasāmies nogriezties, šķērso vai tai jau tuvojas gājējs vai riteņbraucējs, mums uz to ir jāreaģē. Savukārt pārējiem satiksmes dalībniekiem tas ir jānolasa, jāparedz, ka kādai automašīnai var nākties apstāties, lai palaistu gājēju, riteņbraucēju, tādēļ jābrauc ar attiecīgu ātrumu. Pretējā gadījumā pie intensīvas satiksmes neviens gājējs tur netiks pāri. Konkrēti Rūpniecības aplim apkārt ir daudz veikalu, uz kuriem dodas arī kājāmgājēji. Labi, ja tie ir jauni cilvēki, viņi ātrāk var pārskriet brauktuvei, pat ja viņus nepalaiž, bet senioriem tiešām var nākties stāvēt ilgstoši un nekur netikt, ja autovadītāji minētos noteikumus neievēro.
Noslēgumā arī gribētos atgādināt – lai gan CSN paredz, ka attiecīgajā situācijā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, mazākaizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem vienmēr pirms brauktuves šķērsošanas jāpārliecinās, vai ceļu šķērsot ir droši, vai autovadītājs viņu ir pamanījis un grasās palaist.
AUTORES foto
23.05.2018.