Latviju ir pāršalcis „Katram savu tautastērpu!" bums, tikmēr Madonas pusē ir audējas (un it kā pat iesācējas šai jomā), kuras apņemšanos – pašām uzaust un sašūt tautastērpu – sev izvirzījušas un izpildījušas jau krietni pirms jebkādām akcijām. Viņu vidū – arī Valsts zemes dienesta darbiniece, DAINA ĀRENTE, kas rokdarbus uztver kā nodarbi sirds un dvēseles priekam un tautastērpa kārtu sagādājusi ne vien sev, bet arī vēl četrām sievām un trim vīriem.
Kā atklāj Daina Ārente, viņa rokdarbu pasaulē ierauta jau kopš skolas laikiem, kad Cesvaines mājturības skolotāja Ausma Ozola iesējusi pret to patiku. Pēc tam gan sekojis posms, kad bijuši jāaudzina bērni, laika rokdarbiem atlicis mazāk, līdz 2015. gada rudenī Daina apmeklējusi Ineses Mailītes vadīto aušanas nodarbību pasākumā „Satiec savu meistaru".
– Tā man radās tā laime iekāpt šī dzīves vilciena pēdējā vagonā. Aizgāju ar domu noaust Lielvārdes jostu, bet tā arī līdz tai neesmu tikusi (smejas), jo pavērās tik daudzas citas brīnišķīgas lietas, bet noteikti ar laiku noaudīšu arī Lielvārdes jostu. Šos divus gadus regulāri braucu uz Sarkaņu amatu skolu piektdienās, un uz pagājušo pavasari jau biju noaudusi brunčus sev, abām meitām, dēla draudzenei un vēl savas draudzenes meitai. Vestēm audumu dabūju pūrā no vīramātes, tās atlika tikai sašūt. Linu kreklu sev sašuvu pašu vienkāršāko, pārējās meitenes to nopirka. Šobrīd izšuju vainagcepuri, kur arī rūpīgs darbs jāieliek, bet man patīk. Lai vīrieši nebūtu apdalīti, viņiem tika noausts audums vestēm. Cits jautājums, vai vīri tās vilks, bet to jau citādāk neuzzināsi, pirms nebūs, ko uzvilkt un izmēģināt, – secina Daina. Vai jau ir zināms, kur pati varēs uzvilkt savu tautastērpu? Daina atbild, ka audējas savu veikumu, iespējams, izrādīs 4. maija svētku gājienā.
Tautiskajos brunčos izvēlēti dažādi raksti – kurš katrai šķitis tīkamāks, tomēr, kā viņa uzsver, uz pilnīgu autentiskumu pretendēts netiekot: – Katra no mums izvēlējās tādus brunčus, kas patika, galvenās nianses arī ievēroju, aužot audumu, bet daudz ko pamainīju arī pa savai gaumei. Agrāk jau tik košu krāsu nebija, bet man tāds košums patīk, un tautastērps jau tomēr jātaisa mūsdienām atbilstošs, turklāt katrai audējai tā ir sava veida izpausme.
Doma par savu tautastērpu pie Dainas atnākusi pati no sevis, pirms vēl izdzirdēts par Vislatvijas akciju. Viņa dalās pārdomās: – Acīmredzot, tas virmo gaisā un nāk cilvēkos atpakaļ. Atkal ceļ gaismā šīs prasmes un latvisko garu. Tagad tiešām aušanai ir visas iespējas – gan meistari, kas ierāda, gan stelles, gan nodarbības.
Grēks neizmantot! Arī Daina Ārente vada aušanas nodarbības pie Kusas multifunkcionālā centra „1. stāvs" stellēm. – Tas notiek projekta „Rakstu rakstiem izrakstīts ietvaros" – to, ko māku, labprāt parādu citām apmeklētājām, iesāku ar jostiņu aušanu. Daudz ko mācos arī no citām, jo katrai ir savas prasmes, piemēram, Inese Mailīte ierāda lielos darbus, Vanda Podiņa – nestandarta tehnikas, – rokdarbniece pastāsta.
Arī Dainas Ārentes mājās, kopš viņa uzsāka aust, ir stelles, ko lietošanā nodevusi viņas klases audzinātāja. Tām līdzi nākuši uzmesti diegi, no kuriem tapuši 28 metri puspersieša auduma. – Inese neļāva nogriezt uzmestos diegus, jo mēs neesot tik bagāti, lai tos izšķērdētu. Pēdējos piecus metrus gan nogriezu un izmetu, jo nespēju vairs to turēt, – smejot atzīstas Daina.
Puspersieša audums top no vecām dzijām, ko saauž, sagriež un atkal saauž par jaunu, tādējādi rodas mīksts audums ar spurgaliņām. Viņa no tā sašuvusi mini spilventiņus, ko pildīs ar sienu vai tējas zālēm, lai labi smaržo.
Tāpat pa šo laiku noaustas linu un vilnas šalles, lielie un mazie linu dvieļi, kas pārsvarā tiek dāvināti. Daina izgatavojusi arī iespaidīga daudzuma un dažādu izmēru rokassprādzes ar latviskiem rakstiem, valsts karoga krāsās, austas jostas. Uz Viļumsona stellēm noausts simtgades deķis, kurā ieaustas simt zvaigznītes, kā arī raksta ziņā varbūt vienkāršāks deķis, tā odziņa toties – izmantota dzija ar krāsu pārejām, kas veido lielisku toņu salikumu segā.
– Man pārsvarā patīk tādi lielie darbi, arī kad adu, tamborēju. Tas šobrīd nedaudz nolikts malā, bet tā man patīk darināt kostīmus, mēteļus. Gribu sev kaut ko, bet nevaru atrast veikalā (vai žēl par tādu naudu pirkt)? Tad ņemu un uztaisu to pati. Piemēram, austie lakati – nevienu neglītu neesmu redzējusi. Vēsā vasarā uzmet uz pleciem un vispār – ideāli. Tāpat ar pirkstiem uz rāmja austi brunči. Sākumā domāju –
tā īsti jau man svārkus nevajag, bet tehnika tik interesanta, jāpamēģina! Un beigās arī bruncis ļoti labs sanācis, – viņa vērtē. – Savus darbiņus jau esmu sākusi pierakstīt, lai neaizmirstos, kas ir tapis; daudz kas tiek atdāvināts, aizceļo tālāk. Kad tā aizdomājos – cik daudz tomēr var izdarīt, ja tikai dara, – teic Daina Ārente.
27.04.2018.