Orientēšanās sports izveidojies 19. gadsimta beigās Zviedrijā, bet par pirmajām īstajām orientēšanās sacensībām ir atzītas tās, kas notika 1897. gada 13. maijā Bergenas apkārtnē Norvēģijā. Arī vēlākajos gados šī sporta veida attīstības priekšgalā ir bijušas galvenokārt Zviedrija, Somija un Norvēģija, pēdējos gados arī Šveice. Latvijā pirmās orientēšanās sacensības notika 1936. gadā. Kas tad īsti ir orientēšanās, un kāpēc tā kļuvusi tik populāra dažādu paaudžu cilvēku vidū?
Orientēšanās ir sporta veids, kur dalībnieks izmanto precīzu karti, lai atrastu apvidū izvietotus kontrolpunktus. Varētu teikt, ka orientēšanās mazliet atgādina piedzīvojumu ar noslēptu mantu meklēšanu. Nav īpašas nozīmes dalībnieka vecumam un sportiskajai sagatavotībai – kontrolpunktu meklējumos var doties ikviens interesents, kaut vai iesācējs. Visu izšķir vēlme apgūt un izmēģināt ko jaunu. Tā ir arī patīkama iespēja izkustēties svaigā gaisā, lietderīgi izmantojot savu brīvo laiku.
17. aprīļa pēcpusdienā orientēšanās klubs „Arona" (vadītājs Gunārs Ikaunieks) organizēja sacensības Liezēres pamatskolas 1.-9. klašu skolēniem – spītējot lietum, ikviens varēja izbaudīt orientēšanās sporta „maģiju". Pasākums noritēja projekta „Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana Madonas novada iedzīvotājiem" ietvaros.
Liezēres pamatskolas skolēniem orientēšanās diena Ozolos reizē bija arī savas dzimtās puses izzināšanas diena. Jaunāko klašu bērniem tika dota iespēja gan startēt individuāli, gan veidot komandu, tā veicinot viņu sadarbības un saliedētības prasmes. Jāpiebilst, ka 1.-4. klašu kolektīvi par sacensībām izrādīja ļoti lielu interesi un uz starta līnijas devās pilnā sastāvā. Dienu pirms sacensībām viņi iepazinās ar Ozolu karti, izpētot, ar kādiem apzīmējumiem tajā tiek attēloti dažādi objekti –
dzīvojamās ēkas, veikals, skola, sporta laukums, estrāde, dīķis. Uzsākot sacensības, dalībnieki saņēma tādu pašu karti, tikai jau papildinātu ar kontrolpunktu atrašanās vietu apzīmējumiem.
Vecāko klašu skolēni savas orientēšanās prasmes un ātrumu izvēlējās demonstrēt, meklējot kontrolpunktus individuāli, bet tie, kuri sacensībās nepiedalījās, krāja zināšanas, apmeklējot mācību stundas.
Pēc nelielas instruktāžas, kā rīkoties ar čipu, kā piereģistrēt to kontrolpunktā, sacensību dalībnieki ar azartu steidzās pēc iespējas ātrāk veikt ieplānoto distanci, meklējot noteiktu skaitu kontrolpunktu – 3.-5. klašu grupas meitenēm bija jāatrod 6, bet zēniem – 7 kontrolpunkti, 6.-9. klašu grupas meitenēm – 9, bet zēniem – 11 kontrolpunkti. Kad nepieciešamais kontrolpunktu skaits tika atrasts, dalībnieki devās uz skolu, lai atzīmētos finiša stacijā un nolasītu laika rezultātu.
Pēc mazas pauzes sekoja uzvarētāju apbalvošana. Medaļas par 1. vietu savās vecuma grupās saņēma Elena Mikoviča, Lāsma Signe Strazdiņa, Kārlis Jānis Pavlovs, Toms Baumanis, 2. vietā ierindojās Kristiāna Daidere, Māra Madara Imša, Kristaps Dolbe un Jānis Kristofers Kļaviņš, bet godpilnajā 3. vietā – Ludmila Frankovska, Sofija Tija Pundure, Ritvars Raivis Kļaviņš un Ernests Biķernieks.
Saņemot nopelnītās godalgas, kļuva skaidrs, ka orientēšanās diena skolēniem devusi vēl vienu svarīgu pienesumu – kalpojusi arī kā mācību stunda par sportista godaprātu, par sacensību noteikumu un uzvedības normu ievērošanu. Sacensību rīkotāji īpaši uzteica arī 1. un 2. klases skolēnus, kuri šoreiz startēja ārpus kārtas – pirmo reizi veicot šādu izmēģinājuma distanci, lai iegūtu pirmās iemaņas orientēšanās sportā, jaunus iespaidus un jaunus piedzīvojumus.
Turpmākajā dienas daļā gan skolēni, gan pārējie Ozolu iedzīvotāji varēja vērot orientieristu, kuri piedalījās Madonas kausu izcīņas 1. kārtā, startus. Pēc dalībnieku kuplā skaita un vecuma varēja spriest, ka šajās sacensībās piedalījās gan orientēšanās sporta meistari, gan iesācēji.
25.04.2018.