Pirms 80 gadiem – 1928. gada 15. februārī – notika Meža darbinieku biedrības Varakļānu nodaļas valdes sēde, kurā pēc mežziņa kandidāta Pētera Purviņa (1895. Ļaudonas pag.-1966. Ventspils) ierosinājuma tika pārrunāta Meža dienu rīkošana Varakļānos tā paša gada maijā.
Tas bija Meža dienu kustības aizsākums Latvijā, kas visas valsts mērogā turpinājās līdz pat Latvijas okupācijai un citādākā formā – arī turpmākajos gados.
Meža dienā 1928. gada 12. maijā Varakļānos tika ierīkots pilsētas bulvāris un sagatavoti stādījumi pilsētas parkam rudenī. Oktobrī Meža dienas notika arī Strenčos – astoņdesmitgadīgās liepas tagad var meklēt Gaujas krastā, estrādes tuvumā.
Visā Latvijā Meža dienas tika nolemts sarīkot 1930. gada pavasarī. Pagastos un pilsētās tika izveidotas Meža dienu komisijas, kurās ietilpa vietējais mežkopis, pagasta valdes pārstāvis, skolotājs, agronoms, dārzkopis, aizsargi un skolu jaunatne. Meža dienu laikā vispirms notika izglītojošais darbs – dažādi priekšlasījumi par meža nozīmi, stādīšanu, kopšanu, kā arī ēku, ceļu apstādīšanu. Meža dienās tika apstādītas valsts, sabiedrisko iestāžu un privātās ēkas, pagastnami, skolas, slimnīcas, baznīcas, kapsētas. Tika izveidotas jaunas alejas, apstādīti ceļi un pieminekļi.
1938. gadā Meža dienu pasākumā piedalījās 250 tūkstoši cilvēku, 5000 vietās tika iestādīts 1 miljons 350 tūkstoši koku un krūmu (tai skaitā arī augļu koki un ogulāji) un apmežots 200 hektāru. Madonas pilsētā 1938. gadā iestādīja 187 kokus. Plaši Meža dienas tika organizētas arī tagadējā Madonas rajona teritorijā. Ieskatieties vērīgāk savā apkārtnē! Tur noteikti vēl ir atrodams kāds 70-80 gadu vecs koks.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS.07.02.2008.
Autore :LAIMDOTA IVANOVA
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
galvenā speciāliste
Foto no Madonas muzeja krājuma