Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis vien pusgads, un par priekšvēlēšanu aktivitātēm šobrīd galvenokārt liecina vien mazo politikas spēlētāju – jaunveidoto un pārreformēto partiju – centieni veidot apvienības, kas, redzot reālo situāciju uz politiskās skatuves, visticamāk, var ļaut iegūt tā dēvēto „zelta akciju", kas pēc vēlēšanām dos iespēju ar tās atbalstu izveidot vienu vai otru valdības modeli.
Ar parastu krēslu pārbīdi un atpazīstamu politiķu (tiesa, ar stabilu „staigātāju" reputāciju) piesaisti vien uz elektorāta mīlestības pieaugumu cerēt nevar.
Mazajām partijām jāapliecinās ar rīcību, ko tās šobrīd visspilgtāk spēj demonstrēt nevis no Saeimas tribīnes, bet Rīgas domē, kur sastāvs ir gana raibs.
Stīvēšanās Rīgas domē
Draudzība Rīgas domē pozīcijas un opozīcijas vidū nekad nav valdījusi, un vēl mazāka tā kļuva pašvaldību vēlēšanu kampaņu laikā, kad partijas visai nesaudzīgi cita citu nolēja dubļiem. Pēc vēlēšanām koalīcija uzjautrinājās par jauno opozīciju un tās zināšanu trūkumu pašvaldības darbā, līdz pat maziskiem pārmetumiem par to, ka dažs labs deputāts neprot balsot. Savukārt opozīcija visai efektīvi torpedēja pozīcijas darbu, ievelkot atsevišķu jautājumu izskatīšanu un prasot izsmeļošus skaidrojumus par pozīcijai neērtiem jautājumiem. Augstākais šīs pretimstāvēšanas punkts tika sasniegts decembrī, kad opozīcijas aktīvas rīcības dēļ Rīgas pašvaldības budžeta pieņemšana norisinājās vairākas dienas.
Iespējams, tas bija katalizators domes pozīcijas lēmumam būtiski ierobežot domes deputātu darbu, paredzot, ka turpmāk deputāti lēmumprojektu ziņotājiem drīkstēs uzdot ne vairāk par trim jautājumiem, varēs izmantot vienu pārtraukumu, kā arī izteikšanās laiks tiks ierobežots līdz trim vai pat vienai minūtei. Varas partija šo lēmumu skaidroja kā mēģinājumu novērst garas, nekonstruktīvas debates, kādas, viņuprāt, bijušas, piemēram, jau minētā budžeta pieņemšanas laikā, kad sēde ievilkās trīs dienas. Opozīcija, protams, bija citās domās, to uztverot kā apklusināšanas mēģinājumu, un 28. februārī, dienā, kad tika pieņemti ierobežojumi, ar garām, novilcinātām debatēm atkal paralizēja sēdes darbu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu Rīgas domes opozicionāriem ilgi presingot uz rīcību nevajadzēja, jo domē opozīcijā atrodas arī NA, un tā nelaidīs garām iespēju ieriebt politiskajiem oponentiem. Kaspars Gerhards jau uzreiz pēc grozījumu pieņemšanas publiski norādīja, ka tie ir pretdemokrātiski un liedz deputātiem pilnvērtīgi piedalīties domes sēdēs. 26. martā ministrs parakstīja rīkojumu par Rīgas pašvaldības pieņemto nolikuma grozījumu darbības apturēšanu. Rīgas mērs Nils Ušakovs (pats par sevi saprotams) ministra rīcību vērtēja kā nekonstitucionālu, jo arī citas pašvaldības ir noteikušas savu kārtību, kā izskata jautājumus domes sēdē. Iespēju apstrīdēt ministra rīkojumu, vēršoties Satversmes tiesā, Rīgas dome gan neizmantoja, tā vietā uz opozīcijas demarša fona tā paša 26. marta vakarā domes pozīcija savu nostāju nedaudz mīkstināja un atkal mainīja pašvaldības darba nolikumu. Nolikums paredz, ka par katru lēmumu deputāti drīkstēs uzdot ne vairs trīs jautājumus, bet gan tiem vajadzēs iekļauties laika limitā – katram lēmumam iztaujāšanai būs 20 minūtes jeb 20 sekundes katram deputātam.
Raugoties no polittehnoloģiju skatpunkta, gan pozīcija, gan opozīcija rīkojas loģiski un aizstāv savus ierakumus. Pozīcija vēlas, lai domē darbs ritētu raiti, lēmumu saturs un kvalitāte jau ir cits stāsts. Savukārt opozīcija, kam nav daudz manevra iespēju, vēlas sabotēt koalīcijas darbu, izmantot katru iespēju atgādināt par sevi vēlētājam un radīt iespaidu, ka tieši opozicionāri ir īstenie rīdzinieku interešu aizstāvji. Problēma šajā stāstā gan ir viena. Viļājoties pa aizgaldu, abas puses ir kļuvušas par cūkām un radījušas par sevi ne to labāko iespaidu. Var diskutēt par to, cik dzelžainiem jābūt ierobežojumiem domes darbā, taču ļauties pilnīgai pašplūsmai nozīmē atvērt vārtus uz nebeidzamu cirka izrādi.
Rīga nav vienīgā
Ušakova teiktajam, ka Rīgas dome nav vienīgā, kas „ierobežo" deputātu iespējas izteikties, ir pamats. Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi „Madonas novada pašvaldības nolikums" reglamentē domes darbu, un tajos noteikts, ka „domes sēdēs ziņotājam ziņojumam par izskatāmo jautājumu tiek dotas ne vairāk kā desmit minūtes. Ja nepieciešams, ziņojumam atvēlēto laiku var pagarināt, ja par to nobalso klātesošo deputātu vairākums", kā arī – „uzstājoties debatēs, katram runātājam tiek dotas ne vairāk kā piecas minūtes. Debatēs par attiecīgo jautājumu var uzstāties ne vairāk kā divas reizes". Iedomāsimies, ka domes sēdē, kurā jāizskata 40 jautājumu, piedalās visi 17 domes deputāti. Ja katrs ziņotājs un arī deputāti vēlēsies izmantot maksimālo sev atvēlēto laiku, sēde ilgtu piecas diennaktis. Kopš apmeklēju domes sēdes, neatminos, ka kādam deputātam būtu aizrādīts, ka viņš pārtērē sev atvēlēto laiku (tiesa, ir bijušas reizes, kad pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām par vienu jautājumu visi saprot, ka pasākums sāk ievilkties, un pāriet pie balsošanas). Ar to es vēlos teikt, ka domes darbam jābalstās uz veselo saprātu, bet vienlaikus jābūt arī skaidriem noteikumiem, kurus var piemērot brīžos, kad veselais saprāts kādam sāk zust un sabiedrībai prasa apmaksāt tādu deputātu darbu, kuri debašu laikā no tribīnes lasa „Vinniju Pūku".
Rīdzinieku investīcija Ušakovā
Skumji, ka sakāpinātās emocijas par „demokrātijas apspiešanu" Rīgas domē mazina daudz nopietnāku pārkāpumu, ko pamatoti var piešūt Nilam Ušakovam. Pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica" ir aplēsis, ka Rīgas mērs iepriekšējos trijos gados savu un vienlaikus partijas „Saskaņa" tēlu spodrinājis, izmantojot vismaz 8 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Līdzekļi šķiesti, uzpērkot plašsaziņas līdzekļus, nodarbinot „Saskaņas" jaunatni, finansējot „štata piketētājus" un izvēršot aktivitātes sociālajos tīklos. Pieļauju, ka nebiju vienīgais, kuru interneta vietnē youtube.com priekšvēlēšanu laikā visai bieži pirmais video, kas sagaidīja, bija 45 minūtes garā filma „Pārgājiens", kurā Ušakovs centās „ar sevi iepazīstināt tuvāk, ļaujot uzzināt, kā no vienkārša puikas kļuvis par Rīgas mēru". Kopumā no minētās summas 4 miljoni eiro aizplūduši uz portālu „riga.lv", 1,5 miljoni eiro tērēti Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļai, 1 miljons eiro nonākuši SIA „Mediaservice", pa 0,7 miljoniem eiro – informācijas izvietošanai plašsaziņas līdzekļos un organizācijai „Ghetto games". Administratīvā resursa izmantošana savu spalvu spodrināšanai nav bijis nekas svešs arī iepriekš, taču Nils Ušakovs iepriekšējos trijos gados to nekaunīgi bija pārvērtis par labi ieeļļotu mašīnu, kas deva arī rezultātu, un nav brīnums, ka arī pārējie politiskie spēki, apjautuši sociālo tīklu potenciālu, sāk kopēt Ušakova metodes.
11.04.2018.