Bioloģiskajai lauksaimniecībai ir nākotne un perspektīvas, jo mums jāmācās saimniekot, saglabājot zemi nākamajām paaudzēm. Iepriekšējos gados esam saimniekojuši, nodarot videi daudz kaitējuma, un zemes resurss uz planētas ir ierobežots. Vides, kurā dzīvojam, kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no mums pašiem. Bioloģiskā lauksaimniecība būs viena no ES lauksaimniecības atbalstāmajām jomām no 2021. gada.
Tādas bija atziņas, ko 28. martā Madonas kultūras namā rīkotajā LLKC Madonas nodaļas reģionālajā informatīvajā seminārā (konferencē) par lauku attīstības programmas aktualitātēm un pasākumiem pauda referenti bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību īpašniekiem.
Pie Madonas, Cesvaines, Ērgļu, Varakļānu, Lubānas novada lauku saimniekiem bija ieradies Madonas novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Liene Jansone, Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vecākā referente Ieva Līcīte, LAD Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājas vietnieks Valdis Mežsargs, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, sertifikācijas institūcijas "Vides kvalitāte" bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas sertifikācijas programmas vadītājs Juris Grīnfelds un "Altum" Vidzemes reģiona vadītājas vietniece Ilze Freivalde.
Runājot par Lauku attīstības programmas aktualitātēm 2018. gadā, Liene Jansone uzsvēra:
– Viens no aktuālākajiem zemnieku jautājumiem ir jaunā platībmaksājumu sezona, kas sāksies no 11. aprīļa. Ir daudz atvieglojumu zaļināšanas prasību piemērošanai, bet pamatlietas netiek mainītas. Bioloģiski vērtīgo zālāju jūsu pusē ir daudz, un pastāv nosacījums – šīs platības nedrīkst uzart. LAP projektiem pieteikts finansējums jau par 70%. Būs vēl viena investīciju kārta šā gada beigās un nākamā gada sākumā, un nosacījumi netiks mainīti. Investīcijas ietver arī pārstrādes, meliorācijas pasākumus. Finansējums plānots aptuveni 60 miljonu uz visu Latviju. Agrovides pasākumiem izmantots viss finansējums, tāpēc šogad nevar uzņemties jaunas saistības, var tikai turpināt jau esošās. Tā kā pagājušā gada lietavas ietekmēja lauku saimniecības, nepiemēros arī sodus, ja netiks izpildīts minimālais ieņēmums no hektāra. Bioloģiskajā lauksaimniecībā daudziem 2019. ir beidzamais gads, kad beidzas piecu gadu periods. Taču mēs gribam atrast finansējumu tieši bioloģiskajai lauksaimniecībai, lai arī 2020. gadā varētu saņemt noteiktos maksājumus. Šis ir beidzamais gads, kad varēs saņemt MLA maksājumus, jo tiem viss finansējums ir izlietots. Izvērtējot visu vietējo rīcības grupu aktivitātes, gada beigās paredzamas LEADER aktivitātes, kur cita starpā lauksaimnieki var attīstīt arī mājražošanu.
Tika ieskicēta arī KLP attīstība pēc 2020. gada. Liene Jansone stāstīja: – Pagājušā gada nogalē EK tika iezīmēta lauksaimniecības politikas nākotne, noteiktas prioritātes, ko īstenot ar KLP finansējumu. Virzieni ir noteikti, viens no tiem – videi nepieciešamais labums, un bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kas nākotnē ir jāattīsta, kam nepieciešams atbalsts. Latvijā ap 10% no LIZ ir bioloģiskās lauksaimniecības zeme. 2017. gada sākumā Latvijā bija 4088 bioloģiskās saimniecības. Tas nav daudz, noteikti vajadzētu vairāk, un domāju, ka potenciāls ir. Te varētu iebilst konvencionālie lauksaimnieki – jūs maksājat bioloģiskajiem zemniekiem, bet kur ir produkcija. Taisnība, no saražotā kopējā produkcijas apjoma tikai neliela daļa ir pārdoti kā bioprodukti. Daļa tos realizē kā konvencionālo produkciju, kaut gan tā ir bioloģiska. Tāpēc pastāv jautājums, ko darīt, lai to veicinātu. Tomēr visā ES ir sapratuši, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai ir nākotne, jo ir pieprasījums pēc tīras pārtikas – bio un eko produktiem. EK uzsākusi kursu arī par pesticīdu nelietošanu lauksaimniecībā. 2. maijā EK nāks klajā ar kopējo pieejamo finansējumu, kas būs pieejams pēc 2020. gada. Zinot, ka Lielbritānija izstājās no ES, ir iespējami divi scenāriji – vai nu dalībvalstis palielina iemaksas kopējā ES budžetā, tādējādi nodrošinot, ka nesamazinās ne Kohēzijas, ne KLP pieejamais finansējumus, vai attiecīgi visam finansējumam ir procentuāls samazinājums (samazinājums varētu būt par 10%). Līdz ar to maz ticams, ka palielināsies ES tiešie maksājumi, lai gan Baltijas valstis un Polija kopīgā paziņojumā pauž, ka vēlas panākt vienlīdzīgus tiešmaksājumus visā Eiropas Savienībā. Jautājumi ir arī par to, kā veidot bioloģiskās lauksaimniecības maksājumus nākotnē, jo Latvijā ir ļoti daudz bioloģisko ganību, pļavu un zālāju, kas paņem lielu finansējuma daļu. Te ir stāsts par to, lai neveidotu pārkompensāciju, jo tad rodas vēlme kaut ko shēmot, kad uzrodas bioloģiskie zemnieki ar lielām platībām. Nezinu, kā izdosies, bet turpmāk domājam atsaistīt šo maksājumu no platības, dot papildu finansējumu, ja pļavās un ganībās būs dzīvnieki, lai mērķētu maksājumu uz ražošanu. Diskusija notiek arī ar LBLA. Latvijā ir daudz mazo un vidējo bioloģisko saimniecību, un nākotnē uzsvars tiks likts uz to, ka ir jābūt taisnīgiem ienākumiem arī mazajās un vidējās saimniecībās. Arī Eiropā ir tā, ka 80% finansējuma saņem 20% zemnieku, tas nozīmē – ļoti liela naudas masa nonāk lielajās saimniecībās. Jau darbojas mazo lauksaimnieku shēma, kad mazās saimniecības saņem 500 eiro gadā, bet nākotnē varētu saņemt 1000 eiro. Ir ieteikts noteikt arī maksājumu griestus lielajām saimniecībām.
Izmantojot mobilo telefonu aplikācijas, LLKC Madonas biroja vadītāja Aija Vīgnere vadīja diskusiju par to, kāds atbalsts varētu veicināt mazo un vidējo saimniecību izaugsmi.
Apstiprināti Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtībā. Tie paredz, ka turpmāk neatbilstību un pārkāpumu gadījumos sertifikācijas iestādes varēs noteikt atkārtotu pārejas periodu ne tikai visai uzņēmuma augkopībai vai kādai no augkopības apakšnozarēm, bet arī atsevišķam apsaimniekotajam laukam. Precizēti arī iesniedzamie dokumenti, ja uzņēmējs vēlas saīsināt pārejas periodu un paredzēt platības apsekošanu.
06.04.2018.