Šāgada 16. martā bija nepieciešamība griezties (neatceros jau, kuro reizi) pie neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem.
Tikko paspēju nolikt klausuli, mediķi jau bija pie manas gultas. Šajā reizē man palīdzēja Ingūna un Madara, diemžēl, šofera vārdu nezinu. Noliecu galvu šo cilvēku priekšā, cilvēku – baltos halātos. Esmu viņiem pateicīga par siltajiem un labajiem vārdiem, par viņu profesionalitāti, zināšanām un prasmi, maigām rokām, kas palīdz man atgriezties šajā jaukajā dzīvē, lai es varētu staigāt, redzēt, dzirdēt, domāt, rakstīt, priecāties par dabu, kopt savas istabas puķes. Jau daudzu gadu garumā mediķi man dāvā laimi. Paldies, paldies, paldies!
Bet es esmu ļoti nepaklausīga un spītīga. Atsakos doties uz slimnīcu, tāpēc ļoti lūdzu jūs, mani mīļie, labie mediķi – piedodiet man! Paldies par jūsu darbu un profesionalitāti.
Lieldienu noskaņās visiem vēlu veselību, dvēseles mieru, ticību, cerību, mīlestību, siltumu, mierīgas debesis virs galvas, laimi, labklājību, dvēseles atdzimšanu! Lai jūs sargā Dievs!
Ar cieņu
LUDMILA ŠAKINA
Madonā
04.04.2018.