Tādu – līdzsvarotu un nepārslogotu – darba un atpūtas ritmu laukos vēlas pilsētnieki Vita un Andris, nomainīdami Rīgu pret dzīvi skaistā dabas stūrītī – Vestienas pagasta "Aparēnos". Vēl nav pagājis pirmais gads, kopš Blāķu ģimene, iegādājusies īpašumu, ar trim bērniem pārcēlās no Rīgas uz lauku mājām, kļūstot par saimniekiem 21 ha zemes. Vitas un Andra ģimenē aug trīs dēli – Rūdolfs, Reinis, Uldis. Viņiem visiem šīs būs pirmās Lieldienas "Aparēnos" – ar krāsotām pašu saimniecībā audzētu vistu olām, ar šūpošanos, olu ripināšanu, tik mainīgās dabas vērojumiem.
– Kopš pagājušā gada 1. jūnija esam ar abām kājām laukos. Jau sen par to domājām, līdz sameklējām šo īpašumu laukos. Rīgā vairāk eksistējām, nekā dzīvojām, tāpēc gribējās atrast kādu māju laukos. Pagājušā gada 4. februārī pirmoreiz atbraucām uz "Aparēniem" apskatīties. Uzreiz sapratām, ka šīs būs mūsu mājas, jo vieta ir skaista, tuvu atrodas Kāla ezers. Iepriekšējā mājas saimniece Ligita Vītoliņa bija izvēlējusies pārcelties dzīvot pie meitas. Viņa mums saimniecībā atstāja ap 50 putnu, arī vairākas dekoratīvās šķirnes, bet esam izvēlējušies turēt tikai "laimīgās vistas", jo virziens ir olu ražošana, – tiekoties atklāja "Aparēnu" saimnieks Andris Blāķis.
Prioritāte – saimniecībai
Savulaik "Aparēnos" bija izveidota dabas sēta ar putnu dārzu. Saimnieks Andris Blāķis dalījās plānos turēt dējējputnus un attīstīt olu ražošanu: – Negribam sarežģīt lauku dzīvi, mums liekas vienkāršāk izvēlēties dējējvistas. Nepilna gada laikā esam sapratuši, ka ar vistkopību galā tiekam, saprotam, kas vistām vajadzīgs, līdz ar to plānots vistu ganāmpulku dubultot. Patlaban ir 150 putnu, lielākoties šķirne ‘Dominant'. Ir tikai jāuzbūvē jaunas vistu kūtis. Mājas olas ir pieprasītas. Izveidotais uzņēmums – SIA "Vestienas putni" – pagaidām nespēj pieražot tik daudz olu, cik pieprasa. Madonā olas tiek realizētas ZS "Cepļi" veikalā "Lauku labumi". Eksotiskos putnus, kādi te bija agrāk, neturēsim. Tos arī iepriekšējā saimniece izpārdeva. Vēl neesam tiesīgi saukties par bioloģisko saimniecību, jo Ligita Vītoliņa bija pārtraukusi bioloģisko sertifikāciju, mēs uzsākām visu no jauna. Tūlīt būs pagājis pirmais pārbaudes gads, sekos nākamais, tikai tad uz etiķetēm varēs rakstīt, ka tās ir bioloģiskās olas. SIA "LLKC" Madonas nodaļā apmeklēju bioloģiskās lauksaimniecības mācības. Pagaidām ir tikai augstākā izglītība biznesa vadībā, arī sievai ir tāda pati specialitāte, esam studējuši RSEBAA. Laukos esam arī tāpēc, lai iemācītos kaut ko ražot, nevis tikai pirkt un pārdot.
Uz vaicājumu, vai lauku dzīve rīdziniekiem neliekas pārāk grūta, Vita atbildēja: – Nē! Mēs daudz ko modernizējam. Neko lieku nedarām, pievēršam uzmanību būtiskākajam. Gribas, lai atliek laiks bērniem priekšā pasaku palasīt, lai neesam darbos tik paguruši, ka nav vairs spēka pavērot saullēktu un saulrietu. Atrodam laiku arī pastaigām, dabas vērojumiem, aizejam līdz Kāla ezeram. Sevi lutinām, lai dzīvot būtu prieks.
Andris piebilda: – Cenšamies nepārpūlēties, lai neizsistu ārā lauku burvību.
Attīstību paver apstiprinātie projekti
Andris Blāķis atzina, ka jaunajiem lauku saimniekiem vajadzību ir daudz, jo visu gribas uzlabot un pilnveidot, bet jāizvēlas prioritātes. Pagājušais gads bijis ļoti labvēlīgs, jo apstiprināti divi projekti. Pirmais projekts tika uzrakstīts, pateicoties SIA "LLKC" Madonas konsultāciju biroja speciālistu pamudinājumam un palīdzībai. – Iesniedzu projektu Lauku atbalsta dienestā mazo lauku saimniecību atbalstam, ko apstiprināja. Par saņemto finansējumu tika iegādāts traktors, jo bez tehnikas saimniekošana laukos nav iespējama. Arī Madonas novada pašvaldības biznesa ideju konkursā "Madona var labāk!" tika iesniegts un aizstāvēts biznesa plāns "Investīcijas SIA "Vestienas putni" kūts būvniecībā", lai "Aparēnos" būtu iespējas vistkopības attīstībai, kas tika apstiprināts. Par atbalstu biznesa uzsākšanai liels paldies Madonas novada pašvaldībai, jo par piešķirto finansējumu būvējam otru vistu kūti. Uzrakstīts arī trešais projekts, bet vēl tiek gaidīta atbilde. Projekta apstiprināšanas gadījumā "Aparēnos" tiks celta trešā vistu kūts, iegādāta pļaujmašīna un zāles lopbarības prese. Esam domājuši arī par aitu ganāmpulka iegādi, lai saprastu mijiedarbību starp laukkopību un lopkopību. Taču viss tiks iesākts nelielos apjomos, jo, ja kas neizdodas, lai nav lielu zaudējumu, – pastāstīja saimnieks, kas nodarbojas ar plānošanu un rēķināšanu. Andris piebilda, ka gluži ar olu ražošanu vien nevarētu izdzīvot, tāpēc strādā arī SIA "Lattrack", kas nodarbojas ar lauksaimniecības un meža tehnikas tirdzniecību.
Lauku dzīves priekšrocība – daba
Kā atzina saimniece Vita, kaut gan saknēs ir rīdziniece, viņas sirds vienmēr bijusi dabā: – "Aparēnos" jūtos ļoti labi. Ko sirds prasa, to darām. Pienāk brīdis, kad Rīgu izdzīvo, un viss. Rīga ir pārpildīta, bērni visu laiku kaut kur ir jāved. Te arī braucam, jo Reinis Madonā apmeklē gan mākslas, gan mūzikas skolu, un kaut kur sabiedrībā nedaudz ir jāiziet, bet bērniem šeit ir daba, veselīga pārtika, daudz darbiņu.
– Nevienu brīdi nav bijis nožēlas par to, ka esam pārcēlušies uz laukiem, kaut gan Rīgā ir palikusi viena māja, kur tagad dzīvo īrnieki. Miers un klusums, tīrs un svaigs gaiss, ekoloģiska pārtika, savs pagalms, saimniekošanas iespējas. Jau pagājušajā gadā izaudzējām pirmo ražu – gan pašu iztikai, gan vistām. Tā kā esam ceļā uz bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāciju, daļa dārzeņu vistām ir jāizaudzē pašiem. Pērnā vasara bija lietaina, tomēr izaudzējām savus kartupeļus, nedaudz – kāpostus, graudus gan pērkam. Tās visas ir priekšrocības. Kaut Rīgā dzīvojām mājās ar 3000 kvadrātmetriem zemes, tik brīvi nevarējām izpausties. Te, laukos, jūtamies daudz brīvāk, – papildināja Andris.
Pieredzes apmaiņā pie vistu turētājiem
Kā pārliecinājies Andris Blāķis, vistkopībā noder ne tikai grāmatas un internets.
– Esmu pateicīgs LLKC Madonas nodaļas rīkotajām praktiskajām apmācībām. Pagājušajā gadā mājputnu turētājiem bija seminārs Kalsnavas pagasta "Gribēnos". Putnkopji netur zināšanas pie sevis, dalās ar saviem padomiem, labprāt sniedz atbildes uz jautājumiem. Arī mēs savas vistas barojam no silēm, dzirdinām no dzirdnēm, restaurējām vecos nožogojumus, lai vistas var brīvi iet ārā. Jauni putnu aploki tiek ierīkoti ar lielu rezervi. Sākumā, kad pārcēlāmies uz laukiem, domājām, ka vistas turēsim tikai pašu vajadzībām, bet LLKC konsultanti pārliecināja, ka ir jādarbojas plašākā mērogā, nav jābūt tikai naturālajai saimniecībai, ir jāražo, saimniekojot laukos. Varbūt pēc kāda laika vistkopības interesenti dosies pieredzes apmaiņā arī uz "Aparēniem"…
28.03.2018.