Martā ar laikrakstu „Stars" sazinājās kādas Madonas privātmājas iedzīvotāja, kura apzinīgi šķiro atkritumus un, kad tie sakrājušies, ved izmest uz šķirojamo atkritumu konteineru laukumiem. Diemžēl nesen viņa saskārusies ar to, ka Gaujas, Kalēju un Veidenbauma ielā esošie (konkrēti – zaļie) konteineri bijuši pārbāzti un šķirojamos atkritumus nebijis, kur izmest.
Apbraukājot pilsētu, visbeidzot izdevies atrast nelielāku atkritumu konteineru laukumu, kur zaļās krāsas konteiners bijis pustukšs. Iedzīvotājai radās jautājums – lai savās brīvdienās tomēr nebūtu tādu neērtību, kad jātērē laiks, lai atrastu, kur izmest sašķirotos atkritumus, vai būtu iespējams uzzināt, pēc kāda grafika tie tiek izvesti? Vai varbūt ir iespēja, ka šķirojamo konteineru skaitu varētu palielināt, ja reiz pēc tiem ir tāds pieprasījums?
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns skaidroja, ka šķirojamo atkritumu konteineri tiek izvesti reizi nedēļā, parasti – pirmdien vai otrdien. Trīs lielākos laukumus, kas atrodas Gaujas, Kalēju un Veidenbauma ielā, cenšas apsekot arī nedēļas nogalē un pēc nepieciešamības izvest. Protams, var sagadīties tā, ka nedēļas nogalē ir ļoti liela iedzīvotāju aktivitāte un konteineri atkal ātri aizpildās.
– Tādēļ šobrīd skatām risinājumus šķirojamo atkritumu iespēju paplašināšanai. Viens no variantiem ir uzstādīt vēl pa vienam šķirojamajam konteineram Gaujas un Kalēju ielas atkritumu laukumos, jo tur to arī atļautu vieta, savukārt pie „Ķīnas mūra" ar brīvu vietu papildu konteineram būtu grūtāk. Iespējams, sadarbībā ar pašvaldību domāsim par risinājumu arī Veidenbauma ielā. Tur, kur sašķirotie atkritumi tiek godīgi izmesti, protams, būtu nepieciešams šīs iespējas paplašināt. Diemžēl vēl arvien ir arī iedzīvotāji, kuri sabojā šķirojamo atkritumu konteineru saturu, šādās vietās, uzskatu, nebūtu vērts laukumu paplašināt, – pauda Osvalds Lucāns.
Kā vēl viens iespējamais risinājums šobrīd tiek skatīts šķirojamo atkritumu maisu (divu – papīram/plastmasai un stiklam) izdalīšanu privātmāju īpašniekiem. Sistēma darbotos tā, ka tie noteiktā laikā tiek savākti, piemēram, reizi mēnesī; privātmāju iedzīvotājiem vien atliktu tos izlikt pie iebraucamā ceļa, līdzīgi, kā jau šobrīd notiek ar sadzīves atkritumu konteineriem. Tomēr, pirms uzņēmums nosliecas par labu vienam vai otram risinājumam, esot nepieciešams sagaidīt, kas notiks ar depozītsistēmu Latvijā.
Atgādināsim, ka zaļās krāsas konteineros drīkst mest: biroja papīru, kartonu, avīzes, žurnālus, grāmatas, reklāmas bukletus, iepakojamo papīru, alumīnija kārbas, PET pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas pudeles, polietilēna plēvi; tajos nedrīkst mest: vienreiz lietojamos traukus, papīra dvieļus, salvetes, tualetes papīru, folijas iepakojumus (čipsu pakas, konfekšu papīru utt.), krējuma, jogurta, margarīna iepakojumus, olu iepakojumu (plastmasas), autiņbiksītes, tetrapakas, rotaļlietas, laminētu papīru, putuplastu.
Savukārt zilās krāsas konteineros drīkst mest: tīras stikla pudeles (bez korķiem), tīras stikla burkas; tajos nedrīkst mest: stikla un keramikas traukus, logu stiklus, spoguļstiklu, kvēlspuldzes, lampu kupolus.
27.03.2018.