Šis ir tāds ziemas lūzuma punkts, kad saulīte arvien biežāk izlaužas caur mākoņiem, sniega sega pamazām sarūk, dienas un prāts kļūst arvien gaišāks. Ar vienu kāju esam iekāpuši pavasarī, sagaidot tā astronomisko sākumu 20. martā. Tikmēr sinoptiķi prognozē, ka Latvijai vēl tuvojas aukstuma vilnis, nākamnedēļ, iespējams, varētu uzsnigt un pa naktīm piesalt. Tādēļ, lai gan ar 1. marta iestāšanos ziemas riepu lietošana ir pēc autovadītāju ieskatiem, steigt tās mainīt uz vasaras riepām vēl nebūtu īsti prātīgi. Gan gājējiem uz ielām vēl var nākties paslidot, gan ceļu satiksmē jābūt divtik uzmanīgiem.
Pavasaris galvā vai nepieciešamība par visām varītēm „būt tur" un nofotografēt ronēnus Ventspilī – tā varētu vērtēt dažu „virtuālo draugu" aktivitātes sociālajos portālos, kad par spīti speciālistu aicinājumiem cilvēki mazos roņus devušies aplūkot gluži vai kā zoodārzā, tos gan bakstot, gan fotografējot, gan barojot. Cilvēki uz Ventspils piekrasti dodas bariem – ar fotoaparātiem, cits – arī zivīm, maizi, kartupeļiem, kas ir pilnīgi pretstatā dabas draugu ieteiktajam. Šāda pastiprināta uzmanība un aktivitāte var iztramdīt roņu mātes, kas līdz ar to var nedoties krastā un pietiekami neaprūpēt savus mazuļus. Skumji, ka šādu paraugu bērniem rāda arī viņu vecāki, vecvecāki, tāpat publiski ar savu un ronēna pašbildi sociālajos tīklos palepojies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Dabas aizsardzības pārvalde ir aicinājusi Ventspils Pašvaldības policiju veikt papildu patruļas gar jūras piekrasti, kur uzturas jaunie ronēni, jo šāda cilvēku klātbūtne jaunajiem roņiem ir traucējoša.
Šābrīža vilinājums ir arī ledus iešana upēs, lielo vižņu krāvumi. Viens ir par dabas varenību papriecāties no krasta, bet atkal un atkal atrodas tie, kam dabas „stihijai" vajag pielīst pavisam tuvu klāt, tādējādi apdraudot pašiem sevi. Gan „makšķerniekiem-ekstrēmistiem", kas uz ledus mēdz turēties pat tad, kad tā šķietami uz ūdens nemaz vairs nav, gan arī bērniem.
Tāpat ik gadu, iestājoties pavasarim, nesakoptajās teritorijās izceļas kūlas ugunsgrēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki pēc apkopotās statistikas secina, ka vieni no tipiskākajiem kūlas dedzinātājiem ir vidēja vecuma cilvēki un seniori, kuri jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši" savus īpašumus. Viņu vidū trūkst izpratnes, cik bīstama ir kūlas dedzināšana – tā ir nekontrolējama, jo liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai, iznīcinot vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas.
Būsim dabā – bet ar cieņu un apdomu!
23.03.2018.