– Daba vienmēr ir vislieliskākais mākslinieks, – secina ZANITA KUPRE, jautāta par to, kā viņai izdodas noķert tik unikālus un interesantus fotokadrus, kā, piemēram, marta sākumā tapušās bildes pie Lubāna ezera, kur koki it kā ietērpušies ledus „svārciņos". Fotogrāfam vien atliekot to pamanīt, novērtēt un veiksmīgi nobildēt.
Zanita fotografē vien pāris gadu, nekas nav kursos vai skolās apgūts – viss notiek pēc savas saprašanas un skatījuma, hobija līmenī. – Profesionāle pilnīgi noteikti neesmu, tikai un vienīgi amatiere. Arī fototehnika ir gana vienkārša; protams, jā, ir speciālā kamera, bet ar katru reizi prasības pašai pret sevi tikai aug, tāpēc šķiet, ka varbūt jau ko modernāku būtu laiks iegādāties. Tā kā man visvairāk patīk fotografēt dabu un dzīvniekus, tam nepieciešams attiecīgs objektīvs. Tā vienkārši meža zvēram pietuvoties neizdosies – viņiem maņas ir pilnīgi citā līmenī. Parasti sanāk sēdēt stundām ilgi, ielīdušai kādā krūmājā, gaidot, kamēr tā stirna vai alnis pienāks tuvāk. Lielākoties sēdēšana ir bezjēdzīga, bet ir reizes, kad tas atmaksājas. Galvenais – sēdēt pareizajā vietā un vēja virzienā (smejas).
Dzīvojot Barkavā, kas ir Zanitas Kupres dzimtā puse, daba teju vai pati nāk klāt. Pavasaros, rudeņos, kad uz laukiem pulcējas gājputni, varot vienkārši sēdēt un bildēt. Tāpat arī tuvumā esošais Lubāna ezers ir putnu paradīze. Apkārtējos mežos valda dzīvība, piemēram, skaista aļņu ģimenīte fotogrāfei pozējusi turpat Visagala meža apkaimē. – Ja daba patīk, laukos ir forši. Protams, ja raugāmies no cita rakursa, laukos dzīvojot, cilvēkiem ir mazāk darba iespēju, šķiet, ka lauki cilvēku ziņā pamazām tukšojas, – viņa atzīst.
Tomēr Latvijas skaistums ir neizmērojams, bet nereti tam ikdienas steigā paskrienam garām, secina Zanita: – It kā šķiet, ka Latvijā viss ir zināms, vairs te nav, ko redzēt. Bet aizbrauc uz kādu vietu un nereti izdodas ieraudzīt, nobildēt ko tādu, ko vietējais cilvēks pat nemaz tā neievēro, ikdienā tam vienkārši paiet garām un pēc tam brīnās. Pagājušajā gadā, piemēram, bijām ekskursijā uz Kuldīgu, uz lecošajām zivīm, bildes pēc tam publicēja „Delfi". Šķita, visi taču brauc tos lašus un taimiņus bildēt, bet kaut kas laikam tieši šajās bildēs iepatikās. Šobrīd visi kā traki skrien bildēt ledus krājumus, tur arī izdodas fantastiski skati. Skaisti, kā daba spēlējas.
Zanita fotografē ne vien dažādās vietās Latvijā; būdama aukstummīle, vismaz reizi gadā viņa cenšas aizbraukt uz kalniem. – Ceļojumos vispār dodos tikai tādos, kas saistīti ar pārgājieniem dabā, un to tad attiecīgi arī fotografēju – dabu, kalnus, garās pastaigās pamanīto. Fotografējot atslēdzos no cilvēku pūļiem, man tā ir izraušanās no ikdienas, kad nedomā ne par ko citu. Kā moderni sacīt – tā ir relaksācija un meditācija.
23.03.2018.