Drīz jau būs apritējis septītais gadu desmits pēc 1949. gada 25. martā padomju režīma veiktās Latvijas iedzīvotāju deportācijas, kad uz Sibīriju tika izsūtīti tūkstošiem baltiešu, no Latvijas teritorijas tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši latviešu.
Represiju mērķis bija likvidēt lielākās lauku saimniecības, tādā veidā gan mazinot atbalstu nacionālajiem partizāniem, gan galvenais – radīt bailes plašos sabiedrības slāņos, tā nodrošinot paklausību arī tajos laikos aktuālajai kolhozu sistēmas ieviešanai, bet ne tikai. Par „pretvalstisku elementu" varēja kļūt ne tikai lauku māju ar iekoptām zemēm saimnieks, kurš tika lamāts par „kulaku", bet arī tas, kurš vienkārši atļāvās nepiekrist vietējam vadītājam. 1949. gadā tika izsūtīti 2,28% no visiem Latvijas iedzīvotājiem jeb katrs piecdesmitais cilvēks, kas tikai skaidri apliecina, ka šo traģēdiju ir pārdzīvojusi teju ikviena Latvijā vēsturiski dzīvojoša dzimta.
Ir apzināts, ka no tagadējā Cesvaines novada tika izvesti 428 cilvēki no 3 mēnešu līdz 87 gadu vecumam, tai skaitā 130 bērni, pusaudži un jaunieši. Ceļā un izsūtījumā mira 65 cilvēki, bet vairāki bērni tur piedzima.
Pieminot komunistiskā genocīda upurus, šīs dienas gaitā daudzviet Latvijā norit atceres pasākumi, tai skaitā arī Cesvainē. Jau no paša rīta, pulksten 9, Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks dievkalpojums un piemiņas brīdis, kurā ar lūgšanām un domām pieminēsim izsūtītos un mirušos cilvēkus, kas cietuši no represijām vai gājuši bojā izsūtījumā. Dievkalpojumam sekos ziedu nolikšana pie baznīcas dārzā esošā pieminekļa. Cesvaines novada politiski represētie iedzīvotāji pēc svētbrīža ir aicināti pie kopējā pusdienu galda, tad sekos Cesvaines tautas deju kolektīva uzstāšanās. Pēc pusdienām notiks kopīga dokumentālās filmas „Lidija" (filma par Lidiju Lasmani-Doroņinu) skatīšanās.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena ir latviešu tautas sēru diena. Daudzu cilvēku atmiņās šie notikumi vēl arvien ir dzīvi un neaizmirstami. Vai ikvienā dzimtā ir kāds atmiņu stāsts par veiksmīgu izglābšanos, bet vēl vairāk ir tādu, kuru tuvinieki vai viņi paši ir cietuši daudzus bada gadus izsūtījumā.
Šī ir viena no skumjākajām Latvijas vēstures lappusēm, tādēļ ik gadu 25. martā godinām izsūtīto cilvēku piemiņu.
Grāmatas „Cesvainieši" materiāli, LSM un IR.lv informācija
21.03.2018.