Vakar Saeima noraidīja ieceri 16. martu noteikt par atceres un atzīmējamo dienu, nenododot komisijām izskatīšanai Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) sagatavotos grozījumus. Šķiet, NA to uztvēra par formālu darbu, kas tai saskaņā ar partijas ideoloģisko ievirzi bija jādara, taču vienlaikus arī apzinājās, ka iznākums būs tāds, kādu to vakar parādīja Saeimas balsojums.
Likumprojekta anotācijā bija noteikts, ka tā mērķis ir labot šo 7. Saeimas pieļauto kļūdu, un atjaunot to kā oficiālu atzīmējamo dienu. „1998. gadā 6. Saeima 16. martu noteica kā oficiālu leģionāru atceres dienu, taču šajā gadā arī sākās masīva Krievijas propagandas kampaņa, lai diskreditētu Latvijas starptautisko tēlu, 16. marta atzīmēšanu saistot ar „nacisma glorifikāciju". Pakļaujoties Krievijas spiedienam, 7. Saeima 2000. gadā svītroja 16. martu no atzīmējamo dienu saraksta. Šāda 7. Saeimas rīcība var tikt traktēta kā atkāpšanās no vēsturiskās patiesības un līdzšinējās interpretācijas par 20. gadsimta Latvijas vēstures jautājumiem," teikts anotācijā. Vai šobrīd ir pamats 16. marta noteikšanai par atceres un atzīmējamo dienu?
Meklējot atbildi uz šo jautājumu, raudzīties var no dažādiem skatpunktiem. Vieni teiks, ka mums jau tāpat kalendārs ir izraibināts ar dažnedažādiem datumiem un jau sāk jukt, kurā dienā ko svinam, ko pieminam un par ko sērojam. Otrs skatpunkts ir – vai vajag turpināt šo mākslīgi radīto pretimstāvēšanu? Nav noslēpums, ka liela daļa no tiem, kas dodas gājienā uz Brīvības pieminekli, un no tiem, kas tos norej, to nedara, domājot par karavīru piemiņu un viņu nesto upuri. Tā ir politiska akcija, no kuras apmierinājumu gūst tikai abu šo pušu pārstāvji, bet pārējai sabiedrībai uz to tikai bezspēcīgi jānoraugās. Ne velti saskaņā ar SKDS un LU veikto pētījumu piecu gadu periodā (līdz 2017. gadam) no 38% uz 33% sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta leģionāru piemiņas dienas iekļaušanu oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā. Cilvēki ir noguruši no ažiotāžas, ko katru gadu saceļ 16. marts. Trešais skatpunkts saistās ar labākas alternatīvas esamību. Noraidot ieceri par 16. martu kā atzīmējamu dienu, Saeima vakar ar pārliecinošu balsu vairākumu izskatīšanai parlamenta komisijās nodeva grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kurā piedāvāts Lāčplēša dienu noteikt kā svētku dienu. 11. novembris turpmāk būs „nevis vairs atceres diena, bet svētku diena". 11. novembrim ir daudz lielāks potenciāls kļūt par saliedējošu, visu karavīru piemiņu godinošu dienu, nešķirojot tos pareizajos un nepareizajos.
16.03.2018.