Līdzšinējā pieredze liecina, ka kuplāk apmeklētie pasākumi Madonas novada pagastos ir tikšanās ar pagasta pārvaldes vadītāja amata pretendentiem. Tā tas bija Bērzaunē, Ļaudonā, un arī Liezērē, kur šobrīd vēl ir vakants pārvaldes vadītāja amats, nebija izņēmums.
6. marta vakarā Liezēres kultūras nams bija pārpildīts, jo liela daļa vietējo iedzīvotāju vēlējās skatīt vaigā un uzklausīt četrus potenciālos pagasta pārvaldes vadītājus – Egitu Kalniņu, Ivaru Biķernieku, Aigaru Kreicbergu un Artūru Vāveri.
Kā jau ierasts tikšanās sākumā Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts katram no pretendentiem deva iespēju iepazīstināt ar sevi un savu redzējumu par Liezēres pagasta turpmāko attīstību.
Pārsvarā kandidāti aicināja iedzīvotājus iepazīties ar viņu sagatavotajām vīzijām un redzējumiem par pagasta attīstību, kas pieejami Madonas novada pašvaldības mājaslapā, taču dažus tajos skartos jautājumus akcentēja arī tikšanās laikā.
Liezēriete Egita Kalniņa akcentēja, ka pagasta lielākais lepnums ir darbīgs, zinošs un pašpārliecināts Liezēres pagasta iedzīvotājs, kā arī latviskā pagasta dabas ainava.
– Pagasta pamatvērtība esam mēs – tā cilvēki – gan pamatiedzīvotāji, gan „brīvdienu liezērieši", gan viesi. Vēlos darīt visu iespējamo, lai katrs iedzīvotājs lepni varētu un gribētu pateikt – „Es esmu Liezēre". Tā ir mana vīzija, taču, lai to sasniegtu, ir daudz jāstrādā, tostarp arī jāveic praktiski darbi. Darbs pārvaldē ir komandas darbs, tādēļ nepieciešams nodrošināt pašvaldības pakalpojumu pieejamību, kā arī jāuzlabo savstarpējā sadarbība un jāveicina un jāatbalsta atsevišķu iedzīvotāju un dažādu organizāciju aktivitātes, – minēja Egita Kalniņa.
Veicamo darbu sarakstā ir veloceliņa izbūve, Ozolu katlumājas rekonstrukcija un deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros – ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centra „Ozoli" reorganizācija. Tiesa, vēlāk pasākuma gaitā termins DI tika daudz un plaši locīts, jo Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora uzdeva jautājumu, kā amata pretendenti vēlas pagastā ieviest DI pasākumus. Atklājās, ka tas, ko nozīmē un sevī ietver DI plāns, ir zināms tikai retajam, un tas attiecas ne tikai uz pārvaldes vadītāja amata pretendentiem.
Ivars Biķernieks, kas šobrīd dzīvo un strādā Rīgā, taču sirdī ir palicis liezērietis un dzimto pagastu regulāri apmeklē, uzsvēra, ka uz pārvaldes vadītāja amatu pieteicies, lai galvenokārt risinātu saimnieciskos jautājumus.
– Par plašāku iedzīvotāju un to organizāciju iesaisti jārunā jautājumos, kas skar kopējo Madonas novada attīstību. Mēs varam izšķirties par lietām, kas it kā skan labi, taču realitātē nedarbojas. Visa pamatā jābūt pašu iedzīvotāju iniciatīvai, interesei un spējai darboties, lai īstenotu racionālus pasākumus. Piemēram, kādam varbūt interesē skatu torņa izveide, taču vai tas interesē pārējos? Manuprāt, pieejai jābūt saimnieciskai un nav jānodarbojas ar lietām, kas pagasta iedzīvotājus neinteresē. Piekrītu, ka primāri jārisina pamatiedzīvotāju problēmas un pēc tam – par tiem, kas no pagasta ir aizbraukuši, taču to nav pilnībā pametuši. Kapusvētkos redzam, cik daudz patiesībā ir to, kuri ikdienā nav pagastā, taču ir piederīgi Liezērei, – norādīja Ivars Biķernieks.
Kā veicamos darbus viņš akcentēja ūdens un siltumapgādes, kā arī pagasta atpūtas vietu un ceļu infrastruktūras uzraudzību, uzmanību soloties pievērst arī Liezēres pamatskolas virtuves atjaunošanai.
Aigars Kreicbergs, kam šis nav pirmais pagasts, uz kura vadītāja amatu viņš ir pieteicies, uzsvēra, ka jārunā ne tikai par ekonomiskas dabas jautājumu risināšanu, bet par pagasta iedzīvotājiem, kas ir lielākā pamatvērtība.
– Man ir bijis tas gods kopā ar liezēriešiem būt vairākos pasākumos, un tajos bija patīkami sajust liezēriešu attieksmi pret ģimenes vērtībām, kas jūsu pagastā joprojām tiek ļoti cienītas. Patika savstarpējā attieksme, liezēriešiem vienam otru atbalstot, gan risinot ikdienišķus jautājumus, gan svarīgus darbus. Tas ir liels pluss, ko nedrīkstam pazaudēt. Pilsētvidē šī kopības izjūta sāk izzust. Var virzīties uz lielu Eiropas projektu ieviešanu, bet pietiek ar vienu cilvēku, lai tos pazudinātu, taču, lai tos īstenotu dzīvē, nepieciešama daudzu cilvēku saliedēta darbība un atbalsts. Ja tā pastāvēs, ikviens uzdevums un darbs būs veicams, – uz tikšanos sanākušos liezēriešus uzrunāja Aigars Kreicbergs.
Artūrs Vāvere, kas līdz marta sākumam vadīja Liezēres īpašumu uzturēšanas nodaļu, atzina, ka, strādājot līdzšinējā amatā, sapratis, ka spēj organizēt arī pagasta pārvaldes darbu, tādēļ arī pieteicies uz vakanci.
– Iecelšanas gadījumā racionāli rīkošos ar pārvaldes rīcībā esošajiem materiālajiem resursiem un finanšu līdzekļiem, kurus izlietošu, ņemot vērā pagasta iedzīvotāju vairākuma intereses, – sacīja Artūrs Vāvere.
Ar jautājumiem nesaudzē
Pārejot pie jautājumu sadaļas, sanāksmes vadītājs Āris Vilšķērsts līdzīgi kā janvāra sākumā Ļaudonā sāka ar anonīmu uz lapām uzrakstītu jautājumu nolasīšanu. Tiesa, ne visi jautājumi pilnībā tika uzdoti, jo, kā norādīja novada pašvaldības izpilddirektors, tie saturēja personiskus apvainojumus.
Egitai Kalniņai tika vaicāts, vai viņa pati kaut reizi ir bijusi ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrā „Ozoli" un runājusi ar tā darbiniekiem, pirms ķerties pie iestādes reorganizācijas, par kuru runā savā redzējumā. Amata pretendente atbildēja, ka nav iestādi apmeklējusi, taču savu redzējumu balsta uz novadā un valstī notiekošajiem procesiem saistībā ar DI plānu.
Artūram Vāverem savukārt tika uzdots jautājums saistībā ar šā gada februārī nodibināto biedrību, kurā viņš darbojas kopā ar Normundu Aramu un bijušo Liezēres pagasta pārvaldes vadītāju Viktoru Abramovu. „Biedrības darbības mērķis ir dzīvojamo ēku pārvaldīšana, apsaimniekošana un uzturēšana. „Ja kļūsiet par pagasta pārvaldes vadītāju, nodarbosieties ar biedrības interešu lobēšanu, kas LR likumdošanā tiek saukta par interešu konfliktu," tika minēts vēstulē. Artūrs Vāvere uzsvēra, ka lēmums par biedrības dibināšanu tika pieņemts, pirms viņš vēl bija nolēmis pieteikties uz vakanto pārvaldes vadītāja amatu.
– Gadījumā, ja tikšu iecelts par Liezēres pagasta pārvaldes vadītāju, no biedrības izstāšos un neturpināšu savu darbību tajā, – skaidroja Artūrs Vāvere.
Ivaram Biķerniekam tika vaicāts par viņa vadītā uzņēmuma parādsaistībām. „Jūsu vadītajam uzņēmumam uz šā gada februāri ir administratīvo nodokļu parāds 8000 eiro apmērā. Kā jūs domājat vadīt pagastu, ja nespējat nokārtot savas saistības ar valsti?" tika jautāts Ivaram Biķerniekam. Amata pretendents atbildēja, ka ir iesniedzis saskaņotu maksājuma grafiku Valsts ieņēmumu dienestā.
– Mana uzņēmuma peļņas laiks ir vasara, rudens, savukārt ziemā ciešāk jāsavelk josta. Parāds izveidojās pagājušā gada rudenī, un tas tiks dzēsts līdz šā gada augustam. Mēs katrs esam kādam parādā, taču jāskatās, vai parādsaistības ir ilglaicīgas vai īslaicīgas, – parādsaistību esamību kā šķērsli tam, lai ieņemtu pārvaldes vadītāja amatu, nesaskatīja Ivars Biķernieks.
Vai Liezērei ir nākotne?
Jāatzīst, ka arī jautājumi no zāles nebija Liezēres pagasta pārvaldes vadītāja amata kandidātiem pārāk saudzīgi. Viņiem tika vaicāts par ceļu uzturēšanu, lai lauksaimnieku un uzņēmēju smagā tehnika varētu pārvietoties pa ceļiem, kuri pavasaros tiek slēgti. Izskanēja aicinājums atminēties par gados vecākajiem pagasta iedzīvotājiem, kuri bieži vien dzīvo nomaļus un ir vientuļi. Vesels jautājumu bloks saistījās ar pretendentu redzējumu par to, kā pagastā noturēt iedzīvotājus, jo īpaši gados jaunos. Kopumā sanāksmes gaitā ieskanējās nolemtības nots par to, ka tādām vietām kā Liezēres pagasts īsti nav nākotnes, un pat pretendentu teiktais par atbalstu uzņēmējdarbībai, dzīvojamajam fondam un cilvēku piesaistei, kuri vēlas iegādāties īpašumus laukos un pārcelties no pilsētas uz dzīvi pagastā, īsti nespēja piešķilt cerības dzirksti, lai gan kāda no sanāksmes apmeklētājām, kas nav zaudējusi humora (kaut arī melnā nokrāsā) izjūtu, noteica – „mēs, liezērieši, nemirsim, jo mums nav naudas bērēm". Madonas novada pašvaldības domes deputāte Antra Gotlaufa gan aicināja paraudzīties pozitīvāk uz pagastu un pagasta cilvēkiem, kas Liezērē ir darbīgi un apņēmības pilni, un arī sabiedriskā dzīve pagastā ir aktīva. Viņa uzsvēra, ka gan Liezēres, gan citiem pagastiem ir nākotne.
Domes deputātei oponēja un kritiku pretendentiem veltīja liezērietis Uldis Lieldiens.
– Mēs tiešām dzīvojam ļoti "labi". Visu esam nodevuši Madonai, pat rēķinus saņemam un apmaksājam elektroniski. Rodas jautājums – vai tāds pagasts vispār vairs ir nepieciešams? Ja runājam par pretendentiem – jūs, Kalniņas kundze, savu sakāmo lasāt tikai no lapiņas. Kreicberga kungs, uz cik pagastu pārvalžu vadītāja amatiem jūs jau esat pieteicies? Uz trim? Vai jūs zināt, cik bērnu mācās pamatskolā un cik tajā mācīsies nākamgad? Bērnu paliek aizvien mazāk, tādēļ – kam to celiņu, par kuru tiek runāts, vajag? Vāveres kungs, vēl laikā, kad amatā bija Viktors Abramovs, vērsos pārvaldē ar jautājumu par to, kur palikusi Ozolu ciematā par lielu naudu uzceltā vingrošanas laukumā uzstādītās novērošanas kameras saules baterija. Pēc mēneša saņēmu atbildi, ka nezina, kur tā palikusi. Tad man rodas jautājums – kā jūs saimniekojat? – pie pretendentiem vērsās Uldis Lieldiens, kas uz repliku no zāles, ka pašam vajadzējis pretendēt uz amatu, atbildēja, ka būtu to darījis, taču nav augstākās izglītības.
Jāatzīst, ka atšķirībā no citām tikšanās reizēm, kad vismaz aptuveni varēja nojaust publikas simpātijas par labu vienam vai vairākiem pretendentiem, Liezēres tikšanās laikā tās nebija nosakāmas. Zīmīgi, ka lielākās ovācijas pasākumā izpelnījās nevis kāda no amata pretendentiem izteikums, bet gan viedoklis no zāles, ko tikšanās noslēgumā pauda kāda vietējā uzņēmēja.
– Gotlaufas kundze pareizi pateica, ka Liezēres pagastā ir daudz strādīgu, godīgu cilvēku, taču man ir žēl, ka šodien neviens no tiem nesēž mūsu priekšā un mūs neuzrunā. Nevēlos apvainot nevienu no kandidātiem, taču paudīšu savu personisko viedokli – nesaskatu starp jums cilvēku, kurš būtu spējīgs vadīt Liezēri, – sanāksmē izteicās uzņēmēja, saņemot aplausu vētru.
Ir skaidrs, ka jau pirms tikšanās ar liezēriešiem novada domes deputātu vidū, kuri piedalās domes uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas sēdēs, vienota redzējuma par labu kādam no pretendentiem nebija, un šķiet, ka arī tikšanās deputātu izvēli krietni nav atvieglojusi.
„Laimes lāci" gaidot
Pirms tikšanās ar iedzīvotājiem „Stara" redakcija saņēma arī liezērietes Zelmas vēstuli, kurā viņa pauž savu viedokli par procesu: „Beidzies pieteikšanās termiņš uz Liezēres pagasta pārvaldnieka amatu, izvēle nu ir domes ziņā. Par aizejošo tik daudz netīrās „veļas" samazgāts presē un ļaužu valodās pagastā! Neatradu patieso atbildi, kāpēc vajadzēja ieņemt šo amatu, kāpēc tik pēkšņi bija jāaiziet, vai sāka kas svilt?
Par nākamo vietvaldi: nožēlojami, ka izvirzītajās prasībās varēja pieteikties ar vidējo izglītību. Ir taču 21. gs., un Liezēre ir pelnījusi izglītotu un saimniecisku pārvaldnieku, kuram ir prasme domāt atbilstoši laikam, nevis čomoties dažādos līmeņos savu spalvu spodrināšanai. Nevajag laimes lāci, bet godprātīgu cilvēku, kas beidzot pārtrauktu nodokļu naudas izšķērdēšanu pašvaldībā. Gadiem visi pievēruši acis, kā tiek izmantots pašvaldības mikroautobuss ar izveicīgo šoferi, kurš stāv pie pagasta no rīta līdz vakaram. To redzam vadājot uz darbu pagasta dāmas, redzam iepirkšanās tūrēs zināmai kompānijai, redzam medībās, privātos braucienos utt. Protams, pa vidu ir arī vajadzīgie braucieni. Nav jau aizliegts, tikai – cik par to ir samaksāts pagasta kasē?
Vēlējums domei – lai šoreiz izvēlē sanāk labāk, nekā parasti, jo ar čomiem, tāpat kā ar diegiem, nav aršana.
Gribam zināt: nekur nav nekādu ziņu, kas notiek ar remontiem Liezēres ambulancē. Vai būs uzlabojumi arī veselības aprūpē?
Jaunajam pārvaldniekam – godaprātu visos darbos, cieņu pret pagasta iedzīvotājiem, arī tiem, kuri uz pagastu nevar aiziet, cieņu pret nodokļu maksātāju naudu, izturību, izvētot „graudus no pelavām" visās pagasta iestādēs. Lai izdodas!"
13.03.2018.