Kaut mūspusē vēl ziema ar sniegu, pavasara tuvums ir jaušams reizē ar gaišākiem rītiem, putnu jautro čivināšanu, biežāku saules parādīšanos un gaisa svaigumu, kāds vien martam ir raksturīgs. Kaut gan ļaudis teic, ka lazdas pēc sala perioda vēl nezied un pavasara atnākšana varētu iekavēties, nekur taču tas nepaliks.
Dārzniekiem jau uz palodzes sāk rindoties kastītes, kur dīgst tomātu sēklas, asnus dzen kressalāti un sīpolloki, jo „zaļie īkšķi" noilgojušies pēc kontakta ar zemi. Jāpiekrīt, ka pašu audzētajam ir lielāka vērtība ne vien tāpēc, ka ieguldīts liels darbs, bet arī tāpēc, ka zini – savu zemi ar ķimikālijām nepiesārņo, centies izaudzēt ekoprodukciju.
Šodien Bulduru Dārzkopības vidusskolā notiek ikgadējais biedrības „Zemnieku saeima" kongress. Lai gan „Zemnieku saeima" pārsvarā apvieno lielos lauku saimniekus, tā tomēr pastāv jau 20 gadu un nosaka toni. Ja nepieciešams, lauksaimnieku problēmas aizved līdz pat Briselei. Tiesa, ne vienmēr lielajiem ir saprotamas mazo saimniecību intereses.
Pagājušais gads visiem lauksaimniekiem ir bijis izaicinājumiem bagāts, piedāvājot Ekonomikas ministrijas izstrādātās izmaiņas elektroenerģijas apmaksas kārtībā, jauno nodokļu politiku, ne mazāk pārsteigumu sagādāja lietavu posts un nespēja novākt ražu, laukos brūkošā infrastruktūra u. c. Par šiem un citiem lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem uz sarunu aicināta Zemkopības un Ekonomikas ministrijas vadība. Lauksaimnieki cer ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu vienoties par konkrētiem risinājumiem elektroenerģijas jautājumā un OIK reformas virzībā. „Zemnieku saeima" rosina, pirmkārt, atcelt jaudas obligātās iepirkumu komponentes maksu par ampēriem. Otrkārt, lauksaimniekiem piedāvāt iespēju jaudu objektā daļēji samazināt vai atslēgt uz laiku vismaz līdz 9 mēnešiem. Ekonomikas ministrs Saeimai jau skaidrojis, ka zaļās enerģijas ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi –
iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem. OIK kā iedzīvotāju un uzņēmumu maksājums būtu jālikvidē, rodot mehānismu, kādā veidā valstij turpmāk attīstīt zaļās enerģijas un atjaunojamo energoresursu ražošanu. Taču mūs visus interesē, kādi būs nākamie elektrības rēķini.
Klajā nākusi arī publicistes Ilzes Būmanes veidotā grāmata „Spēka maize", un autore savulaik mācījusi arī jaunos žurnālistus, kā pamanīt stipros cilvēkus, kas dzīvo un saimnieko laukos.
09.03.2018.