Laikā, kad prātojām, kurš no Latvijas sportistiem varētu būt tas, kas ar saviem panākumiem varētu popularizēt Latvijas vārdu, sekmīgākie valsts vārda nesēji izgaismojās pavisam citā sektorā -banku un finanšu.
Kā zināms, 16. februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un arī dzīvesvietā -privātmājā Langstiņos, dienu vēlāk LB prezidents pats devās uz KNAB biroju, bet vēlāk nakts vidū viņu aizveda turpināt procesuālās darbības. Savukārt 19. februārī Rimšēvičs, par kuru tika samaksāta tikpat liela drošības nauda, par cik liela kukuļa pieprasīšanu viņu tur aizdomās – 100 000 eiro, tika atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas izolatora.
Šajās dienās notikumi attīstās pa stundām, un sabiedrībai jāiztiek tikai ar tām informācijas drumslām, ko tiesībsargājošās iestādes, cenšoties izvairīties no savas pozīcijas pasliktināšanas, iebaro sabiedrībai. Laikā, kad šis raksts nonāks līdz lasītājam, visticamāk, būs zināms arī paša Ilmāra Rimšēviča viedoklis, kurš vakar gan rīkoja preses konferenci, gan piedalījās LTV raidījumā „1 : 1".
Iedragātā reputācija
Viss notikušais liek runāt par reputāciju, kas pēdējās dienās ir visai bieži piesaukts vārds. Nebūs pārspīlēts sakot, ka Latvijas un mūsu valsts finanšu un banku sistēmas reputācija ir iedragāta. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana nevarēja palikt nepamanīta tālu aiz valsts robežām, un tā tas arī noticis. Līdz šim Latvija no ārvalstu investoriem un viņu lobētiem politiķiem vai diplomātiem saņēma pārmetumus par stagnējošo tiesu sistēmu, kas pastarpināti ietekmē investīciju drošību, par koruptīvo vidi un citus ne pārāk glaimojošus vērtējumus. Protams, bija arī stāsti par to, ka atsevišķas Latvijas bankas ir iesaistītas shēmās, kuras finansē teroristiskas organizācijas un noziedzīgas grupas, un arī tas nedaudz iedragāja Latvijas finanšu sektora reputāciju, taču nekas nelīdzinās Ilmāra Rimšēviča aizturēšanai, kas prožektora gaismas kūli ir vērsusi arī uz „ABLV Bank" problēmu. Gan politiķi, gan finansisti, gan uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes eksperti šobrīd vienā balsī apgalvo, ka notikušais var kavēt investīciju piesaisti, jo finanšu sfērā liela nozīme ir reputācijai, kas Latvijas gadījumā nu ir iedragāta. Te gan vairāk jārunā par cilvēka faktoru. Cilvēku vērtē pēc viņa rīcības, darbiem. Nav šaubu, ka Rimšēviča lietas gadījumā kāda galvai būs jāripo. Ja LB prezidents tika aizturēts nepamatoti un kratīšana veikta bez pienācīga iemesla – amats jāzaudē KNAB direktoram. Ja apsūdzības apstiprināsies un Rimšēviča vaina tiks pierādīta – viņam jāsaņem atbilstošs sods. Nav šaubu, ka daudziem iedzīvotājiem bija apnikušas (varbūt ne tik ļoti kā Ģirta Rungaiņa) Rimšēviča gudrās pamācības no grāmatas „Kā pareizi dzīvot", taču kopumā viņa viedoklī ieklausījās, kaut arī brīžam iekšēji tika uzdots jautājums – kāda īsti ir valsts centrālās bankas loma Latvijas fiskālās politikas stabilizēšanā pēc eiro ieviešanas? Lielu algu saņemšana un skaistu (nenoliedzami) monētu izdošana?
Ar interesi „Rīta Panorāmā" klausījos EP deputātes Ineses Vaideres skatījumu uz Rimšēviča lietu. Viņa aicināja nesteigties ar secinājumiem, jo nevar izslēgt, ka, redzot Krievijas vēlmi iejaukties citu valstu iekšējās lietās, tostarp vēlēšanu procesā, arī šajā gadījumā pie vainas var būt Krievijas pirksts. Izslēgt nevar, taču, no otras puses, sāk uztraukt tendence (un šobrīd tā īpaši izplatīta ir ASV), ka katram iekšpolitiskam satricinājumam saknes tiek meklētas Krievijā. Jā, Latvija atrodas tai kaimiņos, jā, Krievijai ir ģeopolitiskas intereses Latvijā, taču nevajadzētu aizrauties ar ārējā ienaidnieka meklēšanu, jo tas var novest pie kaut arī ērta, tomēr neobjektīva skatījuma pašiem uz savu valsti.
Kā ar mums pašiem?
Mazāk pēdējo dienu notikumu kontekstā gan runāts par citu triecienu valsts tēlam, kurš, manuprāt, ir vēl nozīmīgāks par to, kas izveidojies ārvalstīs, proti, LB prezidenta aizturēšana ir iedragājusi pašu Latvijas iedzīvotāju paļāvību savas valsts banku sistēmai, kas, caurskatot Latvijas vēsturi pēdējo 25 gadu griezumā, jau rada pamatīgu deja vu izjūtu. Patīk tas kādam vai ne, bet LB prezidents ir autoritāte un viena no atslēgas figūrām, kad runājam par valsts fiskālo un agrāk arī monetāro politiku. Ne velti Einaru Repši joprojām asociējam ar lata stabilitāti (vai to vajadzēja turēt tik stabilu – viedokļi atšķiras), bet Rimšēviču – ar eiro ieviešanu un Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Lai kādas būtu Repšes gaitas politikā un bezprecedenta gājiens ar aicinājumu viņam saziedot miljons latu, taču ar skandālu viņa gaitas LB nenoslēdzās. Šobrīd jau vieglāk ir nosaukt tās valsts augstākās amatpersonas, kuras nav izteikušas aicinājumu Rimšēvičam vismaz uz izmeklēšanas laiku sevi atstādināt no amata. Un tas ir vienīgais solis, ko Rimšēvičs, ja viņš nopietni vēlas saglabāt savu tēlu gan Latvijā, gan ārvalstīs, var spert. Neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav vainīgs noziedzīgā rīcībā, šis ir goda jautājums, jo LB prezidents nevar neapzināties, kādu kaitējumu Latvijas valstij nodara katra diena, kurā viņš turpina atrasties amatā. Vēlreiz jāatgādina, ka kaitējums jūtams ne tikai kaut kādu mistisku starptautisko institūciju birokrātu aprindās vai ārvalstu investoru vidē – kaitējums tiek nodarīts valsts tēlam pašu valsts iedzīvotāju acīs. Politologs Juris Rozenvalds, komentējot nesenos skandālus, precīzi norādīja, ka šādi notikumi ir ļoti bīstami Latvijas valsts tēlam un iedzīvotāju ticībai savai valstij. „Cilvēki nebrauc prom tikai ekonomisku apstākļu dēļ. Viņi brauc arī tāpēc, ka netic Latvijai." Cilvēks ir dārgākais Latvijas resurss, un Rimšēviča un „ABLV Bank" skandāli šo resursu, kas jau tā ir deficīts, noplicina vēl vairāk.
21.02.2018.